Sērijā «Latvijas veiksmes stāsti» izdota jauna grāmata – Iļja Gerčikovs: Būt kopsolī ar laiku
«Dzintara» vadītāja veiksmes stāsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķi un varasvīri nāk un iet, un viņus ne vienmēr interesē, vai pēc viņu valdīšanas nāks treknie gadi vai bada laiki. Turpretim ikvienam uzņēmējam ir svarīgi zināt, kā izdzīvot un, iespējams, pat gūt panākumus nebeidzamajos «laikmetu griežos». Vai tas vispār ir iespējams?
Ir iespējams, ja vien uzņēmumam ir vadītājs ar izgudrotāja talantu, radošu pieeju lietām un spēju izprast, kā tās reāli darbojas, kā arī detalizētu savas komandas darba pārzināšanu.
Padomus, kā gūt panākumus «laikmetu griežos», sniedz jaunā sērijas Latvijas veiksmes stāsti grāmata Iļja Gerčikovs: Būt kopsolī ar laiku.
Jaunā grāmata veltīta Iļjam Gerčikovam – a/s Dzintars valdes priekšsēdētājam.
Par sēriju «Latvijas veiksmes stāsti»
Iļja Gerčikovs: Būt kopsolī ar laiku ir sērijas Latvijas veiksmes stāsti otrais izdevumus.
Pirmā grāmata šajā sērijā ir «Sarunas ar Normundu Skauģi par biznesu un laiku».
Sērijas «Latvijas veiksmes stāsti» uzdevums ir apzināt patiesās pērles Latvijas biznesa vidē un stāstīt par to, kas Latvijas uzņēmējiem ļauj nepagurt un gūt panākumus, kas viņus iedvesmo un mudina apgūt jaunus tirgus un rosina radīt jaunus produktus un pakalpojumus.
Latvijas veiksmes stāstus izdod izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.
Par Iļju Gerčikovu
Iļjas Gerčikova vadītais «Dzintars» ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas piedāvā arvien jaunu, konkurētspējīgu parfimēriju un kosmētiku.
Pirms Iļja Gerčikovs padomju laika stilā tika pārcelts darbā uz a/s Dzintars, viņa vadībā Liepājas cukurfabrikā, cita starpā, tika izgudrota jauna cukura žāvēšanas tehnoloģiju, uzsākta šķīstošās kafijas ražošana, kā arī izstrādāts šķīstošās kafijas dzēriens Vasara, kas vēlāk kļuva par modes preci.
Iemels, kāpēc padomju varas funkcionāri nolēma Iļju Gerčikovu, pēc izglītības inženieri, pārcelt darbā uz a/s Dzintars, bijis vienkāršs - Dzintarā bija daudz nepareizi uzstādītu ārzemju iekāru, no kurām vairākums nedarbojās, un vajadzēja kādu, kas visu sakārto. Jaunajā grāmatā stāstīts arī par to, kā inženierim izdevās apgūt pilnīgi jaunu jomu – kosmētikas un parfimērijas ražošanu, un kopā ar kolēģiem izgudrot jaunus produktus, piemēram, savulaik populāro odekolonu Mīts, aromātus Edgars un Kristīne, lūpu krāsu Dzintars 21, un panākt, ka par Dzintaru uzzina visa Rietumeiropa, un par spīti pārmaiņu laikiem neļauties kārdinājumam pārdot Dzintaru ārvalstu investoriem.
«Līdz pa šai dienai regulāri saņemam piedāvājumus pārpirkt uzņēmumu, bet mēs negrasāmies to pārdot. Kādas tik investīcijas tiek solītas, bet visi taču redz, kas notiek, kad uzņēmumi tiek atdoti investoru rokās. Šādā ceļā nākusi nauda laimi nenes. Laime ir tur, kur ir tavi darbinieki, vienādi domājošie, tu vari nākt uz darbu ar prieku, radīt ko jaunu, priecāties par rezultātiem, cīnīties ar problēmām un atrisināt tās. Tā ir vesela dzīve un filozofija, tāpēc mēs Dzintarā gribam paši tikt ar visu galā un saglabāt savu uzņēmumu.
Tagad vairs neviens nebļauj, ka Dzintars ir nevajadzīga padomju palieka, tagad uz šejieni ved ārzemju diplomātus, jo nav jau neviena liela vietējā uzņēmuma, ko viņiem parādīt,» atzīst Iļja Gerčikovs, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs, kas uzņēmumu vada jau vairāk nekā 35 gadus.