Pagājušā gada decembrī Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») pārdevusi «airBaltic» zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika uzņēmumam SIA «Baltijas aviācijas sistēmas», kas «airBaltic» kontrolē 47,2%, šodien raksta «Dienas Bizness».
Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes «airBaltic.com», «airBaltic Travel.com», «airBaltic Hotels», «Baltic Miles» un «Baltic Taxi».
Kā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), «airBaltic» gada pārskats vēl nav apstiprināts akcionāru sapulcē. Viņš izteicās, ka valstij kā «airBaltic» galvenajam akcionāram ar 52,6% akciju šajā jautājumā būs sava teikšana.
Pēc Dombrovska teiktā, šādu darījumu Fliks cenšoties pamatot ar pūlēm piesaistīt papildu finansējumu.
Saskaņā ar «airBaltic» 2009.gada auditētajā pārskatā minēto, uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam, norēķini par preču zīmes iegādi jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.
Lai gan «airBaltic» gada pārskatā minēts, ka «airBaltic» maksā SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» par minēto preču zīmju, izņemot «Baltic Taxi», lietošanu saskaņā ar 2009.gada nogalē parakstīto licences līgumu un samaksa tiks noteikta 2010.gada laikā, nedz Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam, nedz «airBaltic» padomes priekšsēdētājam Vigo Legzdiņam nebija īsti zināms, vai par preču zīmes izmantošanu jāmaksā. Gada pārskatā norādīts, ka aviokompānija par preču zīmēm «airBaltic» un «airBaltic.com» maksās mainīgu licences ikmēneša maksu, raksta «Dienas Bizness».
Legzdiņš laikrakstam norāda, ka preču zīmes pārdošana bijis darījums, lai «airBaltic» nopelnītu naudu un uzlabotu finanšu stāvokli, kā arī vienlaikus gūtu papildu netiešu labumu no pārējiem biznesiem, kas izmanto šo zīmi. «Tāds bija pamatojums no menedžmenta, tostarp Flika puses,» sacīja Legzdiņš.
Sākotnēji jautāts, kā viņš skaidro, ka «airBaltic» tāpat būs jāmaksā par preču zīmes izmantošanu, Legzdiņš minēja, ka «tādā gadījumā tas zināmā mērā līdzinās aizdevumam», tomēr vēlāk viņš nedaudz mainīja savu viedokli, sakot, ka «airBaltic» un citi tā uzņēmumi «airBaltic» preču zīmi var lietot bez maksas un kompānijai ir iespēja piecu gadu laikā preču zīmi izpirkt.
Matīss norāda, ka aviokompānijas pārskats apstiprināts padomē, bet akcionāru sapulcē vēl tiks lemts par gada pārskata apstiprināšanu.
«airBaltic» pārstāvis Jānis Vanags laikrakstam norāda, ka, pārdodot preču zīmi, «airBaltic» piesaistījis papildu finansējumu laikā, kad aviosabiedrībai bijis nepietiekams kapitāls, kas radījis grūtības piesaistīt kredītiestāžu finansējumu.
«airBaltic» un finanšu ekspertiem ir pretēji viedokļi par to, vai preču zīmes pārdošana ietekmē valsts ieguldījumu vērtību nacionālajā aviokompānijā, kurā valsts šogad lēma ieplūdināt 15,6 miljonus latu kapitāla palielināšanai, jau zinot, ka preču zīme ir pārdota.
Legzdiņš uzskata, ka pēc šī darījuma valsts īpašumā esošā «airBaltic» daļu vērtība nemainās. Tikmēr ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka tas noteikti samazina valsts ieguldījumu vērtību «airBaltic» un ir visai dīvaini, ka uzņēmuma padome atbalstījusi šādu darījumu. Pēc viņas teiktā, no Flika puses ir nekaunīgi pārkāptas ētikas normas, vienlaikus pārvaldot valsts īpašumu.
«Ja preču zīme maksā vairāk, bet tā tiek pārdota par zemāku cenu, valsts, protams, zaudē daļu vērtības. Otrkārt, tas apgrūtina valsts kapitāla daļu pārdošanu, jo valsts vairs nekontrolē būtisku aktīvu,» norāda investīciju bankas «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.
Vienīgi tad, ja preču zīmes vērtība ir mazāka par deviņiem miljoniem latu, var teikt, ka valsts kontrolēts uzņēmums pārdevis veiksmīgi un saņēmis vairāk naudas, kuru valstij nebija iespējas investēt. «Tomēr, tā kā valsts vairs nekontrolē preču zīmi, tā kļūst atkarīga no viena akcionāra un pārdošanas gadījumā potenciālajiem pircējiem būs jāpērk gan «airBaltic», gan «Baltijas aviācijas sistēmas», un tad var izrādīties, ka nosacīti «airBaltic» maksā desmit miljonus, bet «Baltijas aviācijas sistēmas» - 90 miljonus, sacīja Rungainis, uzsverot, ka preču zīme ir būtisks aktīvs.
