Štrams: sazvērestības par kurpju kastēm un vienu miljonu eiro ir nereālas

Par kurpju kastē ieliktu naudu šā gada martā tiesā runāja tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita, kurš liecināja, ka aptuveni pirms pieciem gadiem Vecrīgas kafejnīcā «Nostaļģija» viņš priekšniecības uzdevumā ticies ar uzņēmēju Ināru Vilkasti un Raimondu Štālbergu, kad Štālbergs uz galda nolicis lielu kurpju kasti.

Kurpju kastē atradies zils polietilēna maiss, kurā savukārt bijusi nauda. Kurpju kasti ar naudu Janita esot aiznesis uz Štrama kabinetu. Pats Štrams tobrīd neesot bijis darbā, bet Janitam teikts, lai naudu viņš atstāj seifā. Administrācijas vadītājs tā arī darījis - atvēris seifu un mēģinājis tur ielikt kurpju kasti ar naudu, bet tā bijusi pārāk liela un negājusi iekšā. Janita izlicis naudu uz galda un konstatējis, ka tā ir saburzīta un lietota. Viņš gribējis banknotes salikt kaudzītēs pēc nominālvērtībām, pie reizes arī paskaitījis līdzi. Saskaitījis ap 326 000 eiro (aptuveni 228 000 latu), bet tad atteicies no savas ieceres un vienkārši ielicis naudu seifā nesakārtotu.

Štrams šodien šīs Janitas iepriekš sniegtās liecības apšaubīja. «Man ir aizdomas, ka Janitam nav īsti skaidrs, kādu telpu aizņem 500 000,» teica Štrams. Viņš atzinās, ka pat esot mēģinājis dažādās banknotēs savietot kurpju kastē šādu naudu un veicis aprēķinus. Viņaprāt, 500 000 latu neievietojas normālā kurpju kastē.

Par kurpju kasti Štrams runāja, sniedzot liecības epizodē par projektu Rusova ielā.

Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību Štrams un bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Stranci vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1. Prokuratūra uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste paredzējusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra.

Šajā epizodē Štrams kategoriski neatzīst savu vainu. Viņš uzsvēra, ka apsūdzībā norādītie notikumi, cik tas viņam ir zināms, nekad nav risinājušies. «Es nepazīsti Vilkasti, nepazīstu Štālbergu. Par šādiem jautājumiem nekad neesmu runājis un nekādu atlīdzību neesmu prasījis. Neesmu naudu ar vai bez kurpju kastes licis likt seifā,» liecināja Štrams. Janitas liecības par to, ka Štrams licis naudu ielikt viņa seifā, esot nepatiesas. Štrams atgādināja, ka Janita šīs liecības sniedzis dienā, kad ticis atbrīvots. «Iespējams, dienu pirms Janitas atbrīvošanas viņu cietumā apciemoja KNAB darbinieks Jurašs vai Juraša. Iespējams, Janita apmaiņā pret atbrīvošanu arī sniedza šādas liecības,» pauda Štrams.

Arī attiecībā uz otro epizodi par SIA «CMR Nami» saistībā ar projektu Dzelzavas ielā Štrams savu vainu neatzīst. Viņš norādīja, ka neesot nedz prasījis kukuļus, neesot licis vai lūdzis ar kādu kontaktēties un vispār - viņam vairs tāpat neesot bijusi nekāda vara lēmumu pieņemšanā.

Atskatoties uz tā laika notikumiem, Štrams atminējās, ka Janita sūdzējies par kādu paziņu Ojāru Jansonu un vēl vienu personu, kuras it kā esot viņam parādā. Janita lūdzis parunāt ar kādu citu personu, kurš it kā varētu sekmēt šī parāda atgūšanu. Štrams solījis to darīt, bet neesot izdarījis. Janita, pozitīva risinājuma gadījumā, solījis Štramam atlīdzināt, bet par konkrētām summām runa nav bijusi. Divas personas Janitam it kā bijušas parādā 15 - 30 000 eiro. Štrams uzskata, ka mēģinājums šajā lietā piesaistīt arī viņu, ir «rupjš un neveiks mēģinājums paša vainu novelt uz citiem».

Tikmēr apsūdzība liecina, ka Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt firmai «CMR Nami» labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto «darījumu» informēt «CMR Nami» pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko «CMR Nami» būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra. Pēc tam Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, teikts prokuratūras celtajā apsūdzībā.

Štrams savu vainu atzīst epizodē par projektu Kuldīgas ielā, daļēji arī atzīstot apsūdzībā norādīto notikumu gaitu, taču savās liecībās to precizējot.

No prokuratūras celtās apsūdzības izriet, ka 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA «Kvarta» iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā pie Stranča vērsies bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam «Kvarta» labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 000 latu) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība. Savukārt 2007.gada nogalē papildu sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro.

Lai gan Štrams piekrīt, ka šādi notikumi ir bijuši, tomēr norādīja, ka nekāda vienošanās par kukuļa pieprasīšanu nav notikusi. Viņš no Janitas uzzinājis, ka Inkulim ir problēmas ar projekta virzīšanu. Pēc tam Janita informējis, ka Inkulis ir gatavs maksāt par projekta pasteidzināšanu. Štrams domājis, ka «Janita blefo», tādēļ nemaz pats nedomājis tikties ar Inkuli. Janita teicis, ka par politiskā lobija pakalpojumiem Inkulis gatavs maksāt 60 000 eiro skaidrā naudā, bet tikai pēc Rīgas domes labvēlīga lēmuma pieņemšanas. Štramam esot bijušas finansiālas problēmas, tādēļ viņš izdomājis, ka sev personiskām vajadazībām varētu nopelnīt naudu, bet Janitam stāstītas pasakas, ka Štrams mēģina piekukuļot deputātus. To viņš neesot pat grasījies darīt, un domes lēmums priekš Štrama būtu bijusi kā loterija.

«Man nebija nodoma iet pie Rīgas domes politiķiem, solīto naudu gribēju paturēt sev, bet šo pasaku uzturēt līdz domes lēmumam. Naudu gribēju atdot parādu segšanai un nekustamo īpašumu investīcijām Latīņamerikā,» liecināja Štrams.

Tagad Štrams nožēlojot, ka paņēmis šos 60 000 eiro. Viņš atzīst vainu kukuļa piesavināšanās epizodē.

Arī epizodē par projektu Dzirciema ielā, kurā iesaistīts Igaunijas pilsonis Prīts Tomings, Štrams savu vainu atzīst kukuļa piesavināšanās mēģinājumā, jo līdz galam nekas netika novests.

No prokuratūras celtās apsūdzības izriet, ka pēdējā lietas epizodē Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (aptuveni 45 500 latu) kukuli no kompānijas «NCC Spilve Development» pārstāvja Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā.

Štrams arī šajā lietā it kā solījis Janitam izlīdzēt viņa paziņam ar projekta virzīšanu, bet reāli neko lietas labā neesot darījis. «Ne pie viena politiķa negāju un neko nesolīju,» liecināja Štrams.

Štrams savas liecības bija sagatavojis rakstveidā un to nolasīšanai šodien bija nepieciešamas aptuveni divas stundas. Noslēdzot savu «uzstāšanos», Štrams atzinās, ka «raugoties no šodienas skatu punkta, savu rīcību saucu par nosodāmu». Viņš arī apzinoties, ka ar savu rīcību ir metis ēnu uz atsevišķiem Rīgas domes politiķiem un Rīgas domi kopumā. Viņš savas šodien sniegtās liecības uzskata par patiesām un izsmeļošām, tādēļ izmantos likumā sniegtās tiesības neatbildēt uz citu lietas dalībnieku uzdotajiem jautājumiem.

Pirms savu liecību sniegšanas par katru no epizodēm Štrams arī nedaudz «pieskārās» katra apsūdzētā personībai. Stranci viņš pazīstot kopš 2001.gada beigām, un ar viņu Štramam bijušas labas un draudzīgas attiecības. Strancis esot spējīgs darbinieks, profesionālis pilsētas attīstības jautājumos. Nekādu mantisku attiecību ar viņu neesot bijis.

Ar Inkuli, Tomingu un Vilkasti Štramam nekādu attiecību nav bijis. Vilkasti, piemēram, Štrams pirmo reizi esot ieraudzījis tiesas zālē.

Visvairāk daiļu epitetu Štrams veltīja Janitas personības aprakstīšanai. Lai gan pienākumus Janita pildījis labi, kolektīvā viņš esot radījis neveselīgu gaisotni, pinis dažādas intrigas un peripetijas. «Viņš bija kārtīgs birokrāts - piekasīgs un pakalpīgs. No viņa baidījās, jo viņš veikli manipulēja ar cilvēkiem,» tā par savu bijušo biznesa partneri Janitu šodien tiesā liecināja Štrams. Janita arī esot regulāri dežūrējis pie Štrama un Stranča kabineta durvīm, lai viņu pamanītu un uzklausītu par viņa paveiktajiem darbiem. Janita mēdzis lielīties ar saviem kontaktiem.

Šodien tiesā savas liecības sniedza arī tā laika Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Gaters un komitejas loceklis Olafs Pulks, kuri abi apgalvoja, ka nekad nav mēģināti piekukuļot, lai pieņemtu kādu labvēlīgu lēmumu kāda konkrēta projekta virzībā. Abi liecinieki arī atzīmēja, ka jebkurā gadījumā gala lēmumus par visiem jautājumiem pieņem Rīgas dome.

Savukārt rīt, 31.augustā, liecības tiesā sniegs pašreizējais Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), kurš savulaik bija Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs.

LETA jau ziņoja, ka pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa šodien atsāka skatīt tā dēvēto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietu.

Kā ziņots, līdz šim tiesai savas liecības snieguši četri no kopumā sešiem krimināllietā apsūdzētajiem - Janita, viņa kādreizējais priekšnieks Strancis, AS «Eldikrija» padomes priekšsēdētājs un bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Inkulis, kā arī kompānijas «NCC Spilve Development» pārstāvis Igaunijas pilsonis Tomings.

Pirmais no apsūdzētajiem liecināja Janita, norādot, ka vairākās apsūdzības epizodēs Stranča un Štrama uzdevumā viņš devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. Šo naudu viņš vēlāk esot nogādājis gan Štramam, gan Strancim.

Pēc tam liecināja Strancis. Viņš kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis vai nu tāpēc, ka Strancis bijis Janitas priekšnieks un toreizējam administrācijas vadītājam gluži vienkārši bijis ērtāk atsaukties uz priekšnieku, kurš it kā licis pieprasīt kaut kādas naudas summas, vai arī tāpēc, ka abiem nav bijušas īpaši labas attiecības.

Kā trešais no apsūdzētajiem savas liecības sniedza Inkulis. Janitas rīcību viņš nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet, kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezinot. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Kā ceturtais apsūdzētais liecināja Tomings. Viņš par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezina. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Ināra Vilkaste, kuru prokuratūra uzskata par kukuļa devēju citā epizodē, nolēmusi izmantot savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināt.

Kā ziņots, kopumā šajā lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.

Apsūdzēto statusā krimināllietā nonākuši Štrams, Strancis, Janita, Vilkaste, Tomings un Inkulis.

Apgabaltiesa lietu izskata kopš pagājušā gada 30.oktobra.