Kāds Irānas laikraksts otrdien publicējis rakstu, ka Francijas prezidenta Nikolā Sarakozī sieva Karla Bruni ir pelnījusi nāvi.
Irānas laikraksts: Karla Bruni ir pelnījusi nāvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots iepriekš, Bruni sadusmojusi Irānas medijus un to publikācijās izpelnījusies amorālas sievietes un prostitūtas apzīmējumus, kad pauda atbalstu Islāma Republikā par laulības pārkāpšanu uz nāvi notiesātajai Sakinehai Mohamadi-Aštiani.
Bruni ir viena no vairākām Francijas slavenībām, kas publiski paudusi savu atbalstu Sakinehai Mohamadi-Aštiani. «Izliet savas asinis, atņemt bērniem viņu māti? Kāpēc? Jo tu esi dzīvojusi, jo tu esi mīlējusi, jo tu esi sieviete, irāniete? Viss manī pretojas to pieņemt,» atklātajā vēstulē uz nāvi notiesātajai rakstīja Francijas pirmā lēdija.
Reaģējot uz Bruni iejaukšanos, sestdien laikrakstu «Kayhan» rotāja virsraksts «Franču prostitūtas iesaistās cilvēktiesību kņadā», publikācijā kritizējot Bruni, kā arī aktrisi Izabelu Adžani.
Otrdien laikraksts atgriezās pie šīs tēmas, piesaucot Bruni «nelikumīgās attiecības ar dažādiem cilvēkiem», kā arī vainojot viņu pie Sarkozī iepriekšējās laulības izjukšanas. «Izpētot Karlas Bruni biogrāfiju, skaidri saskatāms iemesls, kāpēc šī amorālā sieviete aizstāv irānieti, kas notiesāta uz nāvi par laulības pārkāpšanu un līdzdalību sava vīra nāvē, un patiesībā viņa pati ir pelnījusi nāvi,» vēsta «Kayhan».
Sākotnēji no Francijas amatpersonām nekādas reakcijas nebija, taču pēc otrdienas publikācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Bernārs Valero paziņoja, ka izteikumi Irānas medijos ir nepieņemami. «Apvainojumi, ko laikraksts «Kayhan» un Irānas vietnes velta vairākām Francijas personām, ieskaitot Karlu Bruni Sarkozī, ir nepieņemami,» atzina Valero. «Mēs cenšamies likt to saprast pa normāliem diplomātiskajiem kanāliem.»
Irānas varasiestādes uzsver, ka sievietei piespriests nāvessods - nomētāšana ar akmeņiem - par laulības pārkāpšanu un līdzdalību slepkavībā. Tomēr viņas advokāti un starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija «Amnesty International» norāda, ka viņa sākotnēji notiesāta par «neatļautiem sakariem» ar diviem vīriešiem. Apsūdzības slepkavībā uzradušās vēlāk.
Vēl augustā Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ramins Mehmanparasts brīdināja - rietumvalstīm jābeidz iejaukties par laulības pārkāpšanu uz nāvi notiesātās Mohamadi-Aštiani lietā. «Neatkarīgas valstis nepieļauj, ka citas valstis iejaucas viņu tieslietās,» uzsvēra amatpersona. «Rietumvalstīm sakarā ar šo lietu nevajadzētu uzturēt spiedienu un celt ap to ažiotāžu. Juridiskām lietām ir precīzas procedūras, it īpaši, kad runa ir par slepkavību,» skaidroja Mehmanparasts.
«Ja cilvēks Irānā pastrādā noziegumu, šī persona tiek tiesāta, un tas ir normāli, it īpaši, ja kāds ir nogalināts. Jo smagāks sods, jo sīkumaināki mēs esam attiecībā uz tā izpildīšanu. Tas patlaban notiek,» norādīja amatpersona.
Savukārt Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē pagājušajā nedēļā pauda uzskatu, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jānosaka Irānas režīmam jaunas sankcijas, ja Teherāna neatteiksies no nodoma izpildīt nāvessodu Mohamadi-Aštiani. «Mums ir jāiesaista ES jaunā iniciatīvā, atgādinot Irānas varasiestādēm - tieši tāpat kā kodoljautājumā par izolēšanos un noslēgtību būs jāmaksā,» pārliecināts ir ministrs.
No sankcijām Irāna varētu izvairīties vienīgi tad, ja tā «izvēlas atbildīgu, tās starptautiskajām cilvēktiesību saistībām atbilstošu kursu».
«Es vēlos, lai Eiropas padome atsāk savus darbu šajā jomā un īsteno jaunus pasākumus pret tiem, kas organizējuši represijas,» norādīja ministrs, runājot par ES ārlietu ministru tikšanos, kas paredzēta 10.septembrī.