Solārija pakalpojumus nepilngadīgajiem varēs sniegt, ja tiks uzrādīta ģimenes ārsta vai dermatologa izziņa, ka personas veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai.
To šodien nolēma Ministru kabinets.
Nepilngadīgiem solārijā prasīs ārsta zīmes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdībā atbalstītie noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību paredz, ka personām līdz 18 gadu vecumam solārija pakalpojumu būs iespējams sniegt, ja nepilngadīgais uzrādīs mediķa izziņu par veselības stāvokļa atbilstību pakalpojuma saņemšanai.
Tiks noteikts, ka ģimenes ārsta izziņa un dermatologa izziņa ir derīga sešus mēnešus.
Noteikumos arī norādīts, kādām jābūt telpām, kur minētais pakalpojums tiek sniegts, kā arī to, kādai informācijai jābūt pieejamai un kādas higiēniskās prasības pakalpojuma sniedzējam jāievēro.
Piemēram, paredzēts, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina informāciju par ultravioletā (UV) starojuma ietekmi, sauļošanās kontrindikācijām, pareiza sauļošanās režīma ieteikumiem un ādas tipiem.
Solārija personālam ir pienākums novērtēt patērētāja ādas stāvokļa atbilstību pakalpojuma saņemšanai un sniegt konsultāciju par piemērotāko sauļošanās režīmu.
Saskaņā ar noteikumiem pakalpojuma sniegšanas vietā tiek nodrošināta uzgaidāmā telpa vai vieta patērētājam, telpa vai norobežota vieta, kur atrodas UV iekārta un vieta patērētāja personīgo mantu un drēbju novietošanai, vieta telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai, telpa personāla higiēnas vajadzībām.
Tiek noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā ir dabīgā vai mehāniskā ventilācija, nodrošinot gaisa temperatūru ne zemāku par plus18 grādiem, grīdas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas.
UV iekārtas radītais maksimālais efektīvais UV starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3 W/kvadrātmetrā.
Tiek noteikts, ka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai droša un cilvēka veselībai nekaitīga pakalpojuma sniegšanai solārija personālam būtu atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas par ādas uzbūvi un fizioloģiju, UV starojuma fizikālo raksturojumu, UV starojuma fizioloģisko un terapeitisko iedarbību uz cilvēka organismu, indikācijām, kontrindikācijām, lietošanas iespējām, aparatūru, darba drošību un pirmo palīdzību UV starojuma izraisītu veselības traucējumu gadījumā.
Paredzēts, ka šādas zināšanas apliecina medicīniskās izglītības dokuments, ārvalstīs iegūts profesionālās izglītības vai kvalifikācijas dokuments, kas Latvijā atzīts atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, vai apliecība par mācību kursa «Kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības» noklausīšanos.
Lai būtu iespējams reāli šo prasību ieviest dzīvē, tiek noteikts pārejas periods līdz 2011.gada 1.javārim.
Kā skaidro Veselības ministrija, pašreiz Latvijā kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai piemērojamās higiēnas prasības nav reglamentētas. Solāriju pakalpojumi Latvijā tiek plaši izmantoti, tomēr bieži netiek nodrošinātas minimālās higiēnas prasības klientiem un viņiem nav pieejama informācija par UV starojuma ietekmi uz veselību, kā arī trūkst attiecīgi apmācīta personāla, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, līdz ar to palielinās risks patērētāju veselībai.
Statistikas dati un pētījumu rezultāti liecina par ādas vēža gadījumu skaita pieaugumu, kā arī konstatē citas ar ādas bojājumiem saistītas problēmas. Šī jautājuma aktualitāte pieaug arī tādēļ, ka komerciālos nolūkos izmantojamos solārijos netiek pietiekami gādāts par apmeklētāju drošību un līdz ar to palielinās risks viņu veselībai, skaidro ministrija.
Latvijā katru gadu vidēji ir līdz 200 saslimšanas gadījumu ar ļaundabīgām ādas melanomām, kas ir ap astoņiem gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstības rādītājs ir augstāks sievietēm, proti, vidēji ap deviņiem gadījumiem uz 100 000, bet vīriešiem - seši gadījumi uz 100 000.
Pētījumu dati liecina, ka Ziemeļeiropā solārija pakalpojumus visvairāk izmanto cilvēki vecumā no 14 līdz 24 gadiem. 10% iedzīvotāju solāriju pakalpojumus izmanto regulāri. Tieši lielā solāriju pakalpojumu popularitāte jauniešu vidū ir viens no noteicošiem riska faktoriem, jo jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojuma ietekmi nekā pieaugušajiem un, jo agrāk organisms tiek pakļauts UV starojuma ietekmei, jo vairāk palielinās risks saslimt ar ādas vēzi, skaidro Veselības ministrija.
Ņemot vērā minēto, Pasaules veselības organizācija sadarbībā ar Eiropas ādas vēža ierobežošanas asociāciju un Starptautisko komisiju pret nejonizējošā starojuma aizsardzību rekomendē valstu valdībām izstrādāt noteikumus solāriju pakalpojumu lietošanai, tai skaitā ierobežojot solāriju pakalpojumu lietošanu bērniem.