Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots vērsies Saeimas Nacionālās drošības komisijā ar iesniegumu, kurā norādījis, ka satiksmes ministra Kaspara Gerharda («Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK) biroja vadītājs un partijas biedrs, kā arī Saeimas deputāta kandidāts Emīls Jakrins draudējis LTV Ziņu dienesta vadītājam Marekam Gailītim.
To aģentūrai BNS pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).
Savukārt Gailītis sarunā ar aģentūru BNS apstiprināja, ka saistībā ar šo mēģinājumu dot saturiskas norādes viņš vērsies pie sava tiešā priekšnieka LTV šefa Kota, kurš tālāk iesniegumu nodevis komisijai. Gailītis sacīja, ka pats nosūtījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, lūdzot izvērtēt, vai šis gadījums nav uzskatāms par šantāžu un mēģinājumu ietekmēt viņu.
Jaundžeikaram adresētais iesniegums «Par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu savās vai atsevišķa grupējuma interesēs, kas rada draudus personai vai tās ģimenes locekļiem» saņemts pirmdien.
Tajā LTV ģenerāldirektors aicina izmeklēt lietu, kad viņa darbinieks LTV Ziņu dienesta vadītājs Gailītis ir aicināts uz neoficiālu tikšanos ar Jakrinu, kuras laikā uz viņu izdarīts spiediens par raidījumu saturu, kas skar Satiksmes ministriju (SM), mēģinot to ietekmēt, lai ministriju rādītu pozitīvā gaismā vai nemaz. Tikšanās laikā arī pausti draudi, ka iespējamas nepatikšanas, ja tas netiks pildīts.
Iesniegumam klāt pievienots arī tikšanās ieraksts.
Jaundžeikars pastāstīja, ka uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas sasaukta komisijas sanāksme, «jo ir priekšvēlēšanu laiks un Jakrins ir arī deputāta kandidāts un amatpersona un, iespējams, tā ir provokācija, tāpēc jānoskaidro pēc iespējas ātrāk». Komisija iesniegumu tālākai izmeklēšanai nodevusi Drošības policijai un prokuratūrai, lai pārbaudītu ieraksta autentiskumu un varētu sabiedrībai sniegt ātru atbildi.
«Jo ietekmēšana, izmantojot savu dienesta stāvokli, gan televīzijas, gan žurnālistu - tā ir ļoti nopietna lieta,» uzsvēra Jaundžeikars.
Prokuratūras runasvīrs Andrejs Vasks aģentūrai BNS apstiprināja, ka Gailīša iesniegums ir saņemts un pašlaik tiekot lemts par tā tālāko virzību.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS teica, ka Drošības policija ir informēta par notikušo un, līdzko saņems iesniegumu, tiks sākta pārbaude.
Kots aģentūrai BNS norādīja, ka vērsies ar iesniegumu gan Saeimas Nacionālās drošības komisijā, gan Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē, lai kā LTV vadītājs informētu par notikušo.
«Šis iesniegums vairāk informē par to, ka šajā priekšvēlēšanu laikā kaut kādas robežas tiek ļoti pārkāptas. Tas nozīmē, ka es gan komisijas, gan padomes uzmanību vēršu uz to, ka būtu vēlams izrunāt šo situāciju,» paskaidroja Kots.
Viņaprāt, tiesībsargājošajām institūcijām tagad vajadzētu izvērtēt iesniegtos materiālus un sniegt savu atzinumu. Savukārt par sodu, kādu vajadzētu piemērot Jakrinam, Kots nevēlējās izteikties, atzīstot, ka «Jakrina kungam pašam būtu jāizdara secinājumi».
«Ir kaut kādas ētikas lietas, noteiktas preses brīvības lietas.. Un tiesiskā valstī ir sistēma, kā cilvēkiem tiek piemēroti sodi,» sacīja LTV ģenerāldirektors, vienlaikus gan atgādinot, ka, piemēram, Edgars Jaunups («Jaunais laiks») savulaik atkāpās no amata, jo pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu. «Šādās situācijās, pirmām kārtām katram pašam jāizvērtē sava rīcība un tās atbilstība ētikas normām,» vēl piebilda Kots.
Savukārt Emīls Jakrins paziņojumā medijiem norādījis, ka viņa un Latvijas Televīzijas ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sarunas vienīgais iemesls esot bijis viņa rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp Latvijas Televīzijas ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām.
«Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā Latvijas valsts radio un televīzijas centrā Mareka Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem Latvijas Televīzijā,» teikts paziņojumā. Jarkins atzīst, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie Latvijas Televīzijas vadītāja Edgara Kota.
Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, viņš uzskata, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus, norādot, ka godīga žurnālistika tāpat kā godīga politika ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā.