Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10327565t1hde48.jpg)
«Trekno gadu» vīzija par Latvijas Universitātes (LU) attīstību, kas sākotnēji bija rožaina un detaļās neizstrādāta, nu ir piepildīta ar «konkrētu sapratni» un visas detaļas tajā precīzi noteiktas, sestdien LU 91.jubilejai veltītā Senāta svinīgā sēdē sacīja LU rektors, profesors Mārcis Auziņš.
Rektors atklāja, ka patlaban universitātei iestājies neliels atslābums pēc pagājušā gada apaļās jubilejas, taču, neraugoties uz to, arī aizvadītais gads bijis ļoti nozīmīgs LU attīstībā. Proti, ir ievērojami pilnveidots augstskolas attīstības stratēģiskais plāns. Par spīti saspringtajai ekonomiskajai situācijai Auziņš domā, ka LU ir labas izredzes šo plānu īstenot, lai tas nepaliktu tikai kā dokuments arhīvā. Turklāt tagad šajā plānā viss esot precīzi noteikts.
LU vadība studiju kvalitātes celšanai šovasar saņēmusi arī ļoti konkrētus priekšlikumus no Latvijas Studentu apvienības (LSA), pastāstīja Auziņš. Kā ziņots, vasarā LSA organizēja diskusiju ciklu, kas bija veltīts augstskolu studiju kvalitātes uzlabošanai un studenta lomai šajā procesā.
Par studiju kvalitāti LU 91.jubilejai veltītās Senāts svinīgās sēdes atklāšanā runāja arī Senāta priekšsēdētājs, profesors Māris Kļaviņš. Viņš skaidroja, ka šīs kvalitātes mēraukla ir tas, ko students iegūst studiju rezultātā. Lai arī katrs students apgūst kādu konkrētu specialitāti relatīvi šaurā lauciņā, darba tirgus prasa iemaņas dažādās zinātnēs. «Dzīvē nepastāv zinātņu robežas un barjeras,» akcentēja Kļaviņš.
Senāta priekšsēdētājs novēlēja LU vadībai saglabāt pārliecinātību un stabilitāti. «Liels kuģis strauju manevru var veikt tikai nogrimstot,» atgādināja Kļaviņš.
Pēc abu profesoru uzrunām sākās svinīgā diplomu pasniegšana LU Goda doktoriem un Goda biedriem.
Kā ziņots, šogad LU Goda doktora grāds tiek piešķirts Tibingenas Universitātes profesoram Otfrīdam Hefem, Dānijas Ārhusa Universitātes Dānijas Izglītības skolas direktoram internacionalizācijas jautājumos Arnem Karlsenam, Adelaides universitātes profesoram Jānim Priedkalnam un Zviedrijas Karaliskās Tehniskās augstskolas profesoram Jānim Bubenko. Savukārt Goda biedra statuss piešķirts LU Fonda mecenātei Ainai Galējai.
LU emeritus profesoru diplomus saņems Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Irēna Žogla, Fizikas un matemātikas fakultātes profesori Andris Krūmiņš un Andrejs Siliņš, kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Veronika Bikse.
Šogad otro gadu pēc kārtas norisināsies doktoru promocijas ceremonija - LU atjaunotā tradīcija godināt jaunos zinātņu doktorus svinīgā pasākumā. Ceremonijā piedalīsies un doktorantus sveiks LU rektors, LU zinātņu prorektors, profesors Indriķis Muižnieks, Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšsēdētāja profesore Ausma Cimdiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji un citi.
Ceremonijas laikā jaunie doktori saņems LU apliecinājuma rakstu, LU doktora šalli un LU doktora sudraba nozīmi. Doktoru promocijas ceremonijā aicināti piedalīties tie jaunie doktori, kuri LU ir aizstāvējuši promocijas darbu 2009./2010.akadēmiskajā gadā, kā arī iepriekšējos gados. Ceremonija sāksies šodien plkst.18 LU Lielajā aulā.
LU dibināta 1919.gada 28.septembrī un ir valsts vēsturiski nozīmīgākais izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā apvienots un tiek attīstīts Latvijas galvenais mācību un pētnieciskais potenciāls.