Nobela prēmija ekonomikā pirmdien piešķirta trīs ekonomistiem - amerikāņiem Pīteram Daimondam un Deilam Mortensenam, kā arī Lielbritānijā dzīvojošajam un Kiprā dzimušajam Kristoferam Pisaridesam par tirgus analīzes teorijām, pirmdien paziņoja Nobela komiteja.
Nobela prēmijas ieguvēji apskatījuši vienu no nopietnākajām problēmām, kas apsēdusi attīstības valstis jau kopš pagājušā gadsimta 70.gados piedzīvotās naftas krīzes - augsto bezdarbu, kas pieaudzis vēl augstāk globālās ekonomikas krīzes dēļ.
Komitejas paziņojumā norādīts, ka "laureātu izstrādātie analīzes modeļi ļauj mums saprast, kā nodarbinātības līmeni, darba vakances un darba samaksu ietekmē regulatoru lēmumi un ekonomiskā politika".
Saskaņā ar tradicionālo teoriju darba tirgiem vajadzētu darboties patstāvīgi, darba meklētājiem atrodot pieejamās darba vietās, tādējādi radot līdzsvaru.
Taču Nobela prēmijas ekonomikā ieguvēji ar savu izstrādāto modeli - Daimonda-Mortensena-Pisaridesa jeb DMP modeli - pierādījuši, ka tirgi ne vienmēr darbojas pēc šī principa.
Nelielas disfunkcijas dēļ pircējiem var rasties grūtības atrast pārdevējus un darba meklētāji var neatrast darba devējus, kuri vēlas aizpildīt vakanci.
Piemēram, izmaksas, kuras sagaida darba devējus, kas meklē darbaspēku, var nozīmēt, ka tie izlems nepieņemt darbiniekus, pat ja tie tiem vajadzīgi.
Šis trio izstrādātais modelis palīdz izskaidrot, kāpēc saglabājas bezdarbs un nesamazinās, pat ja ekonomikas apstākļi uzlabojas.
Tas arī palīdz valdībām noteikt jomas, kurās nepieciešami politiski pasākumi, norādot, piemēram, kā valdība var rīkoties, lai uzlabotu nodarbinātību un novērstu ilgtermiņa bezdarbu.
Tajā pat laikā Daimonda, Mortensena un Pisaridesa darbs izpētes teorijā pielietojams ne tikai darba tirgus analizēšanai, bet arī citos nozaru, tostarp mājokļu tirgus un sabiedriskās ekonomikas, pētījumos.
Pērn Nobela prēmija ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistiem Elinorai Ostromai un Oliveram Viljamsonam par darbu ekonomikas pārvaldības jomā.
