Zinātnieki maina priekšstatus par XIV gadsimta «melno nāvi» Eiropā

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: v1ctory_1s_m1ne, CC licence 

Vācijas pilsētas Maincas Johana Gūtenberga universitātes zinātnieku grupa noskaidrojusi mēra nūjiņas (Yersinia pestis) celmus, kuri ir «atbildīgi» par mēra izplatību Eiropā XIV gadsimta vidū.

Šī epidēmija iegājusi vēsturē ar nosaukumu «melnā nāve». Pētījums apstiprinājis tradicionālo versiju, ka tā bijusi buboņu mēra, nevis kādas citas slimības, kā pieļāva atsevišķi zinātnieki, epidēmija. Pētnieki tāpat atklāja vismaz divus mēra izplatības maršrutus Eiropā – vienu, kas sākas Marseļā, un otru, kas sākas Skandināvijā. Zinātnieku raksts par pētījumu ir publicēts žurnālā «Plos Pathogenes», bet tā galvenās tēzes izklāstītas Maincas Johana Gūteneberga universitātes preses relīzē.

Zinātnieki izpētīja 76 cilvēku mirstīgās atliekas no «melnas nāves» upuru brāļu kapiem Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Nīderlandē. Viņiem izdevās atrast baktēriju DNS zobu pulpā, kā arī raksturīgas olbaltumvielu pēdas kaulos. Pētot skeletus no apbedījumu vietām Augsburgā (Vācija) un Parmā (Itālija), zinātnieki izmantoja imunohromatogrāfisko analīzi (šī metode tiek izmantota, piemēram, grūtniecības eksprestestos).

Noskaidrojās, ka mēra epidēmiju nav izraisījuši nedz orientalis (austrumu), nedz medievalis (viduslaiku) celmi, kuri tradicionāli tika uzskaitīti par XIV gadsimta «melnās nāves» izraisītājiem.

Apbedījumos atklāti celmi izrādījās vecāki par abiem minētajiem. Viens no tiem, pēc zinātnieku domām, vairs neeksistē, savukārt otrs, kā liecina sākotnējā analīze, ir līdzīgs celmam, kas atklāts jaunākajos laikos Āzijā.

Savukārt zinātnieku veiktā slimības izplatīšanas maršrutu Eiropā rekonstrukcija liecina, ka mēris sācies 1347. gada novembrī Marseļā, svarīgā tirdzniecības ostā Francijas Vidusjūras piekrastē. Tur mēris ievests, pēc visa spriežot, ar kādu kuģi no Āzijas. No Francijas dienvidiem tas pārsviedies uz valsts rietumiem, bet pēc tam uz ziemeļiem un no turienes tālāk uz Angliju. Cits celms tajā pašā laikā izplatījies no Norvēģijas caur Frīziju (apgabals Nīderlandes ziemeļos).

www.pok.lv

Atbilstoši dažādiem novērtējumiem, par «melnās nāves» upuriem XIV gadsimtā kļuva 30 līdz 60 procenti Rietumeiropas iedzīvotāju, savukārt pasaules iedzīvotāju skaits 1400. gadā mēra dēļ bija samazinājies aptuveni no 450 līdz 350 miljoniem cilvēku. Turpmāk dažādas intensitātes buboņu mēra uzliesmojumi Eiropā atkārtojās katras paaudzes laikā līdz pat XVIII gadsimtam.

Bez demogrāfiskajām sekām «Melnā nāve» atstāja arī ievērojamu ietekmi uz sociālo un kultūras vēsturi. Piemēram, tieši 1352.-1354. gadu mēra epidēmijas laikā Džovanni Bokačo sarakstīja «Dekameronu». Šajā pašā laikā radās arī alegoriskais «nāves deju» (danse macabre) sižets un «mēra ārsta» (medico della peste) tēls, kas kļuva slavens, pateicoties Venēcijas karnevālu maskām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu