/nginx/o/2018/07/17/10335678t1ha619.jpg)
Valsts pasūtījumos būtu jāliedz piedalīties uzņēmumiem, kuru paškapitāls ir negatīvs, jo faktiski šāds uzņēmums ir tuvu maksātnespējai un valsts riskē ciest miljonos latu mērāmus zaudējumus. Tā norāda Jānis Bergs, FMS valdes priekšsēdētājs, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas (FM) izsludinātā konkursa par centralizācijas ieviešanu kārtējiem rezultātiem.
Šobrīd konkursā zemāko cenu iesniedzis, spriežot pēc bilances, finansiāli nestabils uzņēmums «HansaWorld», kurš pēc vairākkārtējas konkursa apstrīdēšanas arī diametrāli mainījis savu sākotnēji iesniegto cenu no 700 000 latu uz 90 000 latu.
Šāda cenu piedāvājuma amplitūda rada aizdomas, nevis pārliecību par uzņēmuma kompetenci veikt nopietna apmēra IT projektus. FMS valdes priekšsēdētājs norāda, ka vienmēr ir iestājies par godīgu un veselīgu konkurenci, tomēr šis piemērs parāda, ka ir uzņēmumi, kuri konkursu apstrīdēšanu izmanto kā veidu, lai vilcinātu projektu izpildi un noskaidrotu zemākās cenas slieksni.
Vēl vairāk – zemākās cenas piedāvājuma iesniedzējs, visticamāk, nevarēs realizēt nolikuma prasības. FM centralizācija nenozīmē apzināt tikai vienas ministrijas vajadzības; būs jāizveido risinājumi arī tās pārvaldībā esošajām iestādēm, katrai ar savu darba specifiku: Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Valsts kasei, Iepirkumu uzraudzības birojam u.c. Tāpat nopietns darbs gaidāms, lai izveidotu un ieviestu īpaši pasūtītāja vajadzībām piemērotu programmu, nodrošinot arī datu apmaiņu vairākām sistēmām, turklāt būs jāapmāca vairāk nekā 400 cilvēki.
«Dabūt pasūtījumu par katru cenu nav profesionalitāte. Profesionalitāte ir projektu sekmīgi realizēt un – par to arī garantēt, lai nevajadzētu pārprastā nolikuma dēļ meklēt attaisnojumus savām neizdarībām».
Valsts pasūtījumos nevar ļaut startēt uzņēmumiem, kuru finansiālā stabilitāte ir apdraudēta. Valsts riskē, ka pasūtījuma līdzekļi, iespējams, tiek segti parādu dzēšanai, nevis projekta realizācijai. Šāds uzņēmums ir pakļauts daudz lielākam riskam negaidīti bankrotēt.
Spriežot pēc «HansaWorld» iepriekšējā finanšu gada pārskatā pieejamās informācijas, uzņēmums strādājis ar negatīvu bilanci pēdējos divus gadus. Pirmkārt, 2009. gadā tā apgrozījums ir krities par 38%, kas divas reizes pārsniedz industrijā vēroto kritumu, savukārt kreditoru parādu apmērs ir trīskāršojies. 2009. gada nogalē vien piegādātāju parādi bija auguši 10 reizes. Tāpat pēc pārskata var secināt, ka, visticamāk, uzņēmumā pastāvīgi nav nodarbināti vajadzīgie speciālisti, un nav skaidrs, vai vajadzības gadījumā tas ir spējīgs nepieciešamos profesionāļus atrast un piesaistīt.
Par Finanšu ministrijas izsludināto iepirkumu:
Finanšu ministrijas konkurss Centralizēta finanšu vadības, grāmatvedības un personāla uzskaites risinājuma ieviešana un uzturēšana regulāras konkursa apstrīdēšanas dēļ no «HansaWorld» puses norit jau trešo reizi, tādējādi kavējot tā izpildi jau gandrīz gadu.
Pirmais konkurss - atklāts, kvalifikācija un tehniskā projekta specifikācija tiek apkopotas vienā piedāvājumā. Uzvara konkursā tiek vērtēta pēc formulas, kurā katrai piedāvājuma sadaļai ir savs svars. FMS piedāvāta summa ir 412 700 lati, savukārt «HansaWorld» – 743 000 lati. Konkurss tika pārtraukts HansaWorld pārstāvju konkursa apstrīdēšanas dēļ.
Otrais konkurss – 1. kārtā notiek pretendentu kvalifikācija. Pēc tās seko 2. kārta, kurā tiek iesniegts cenu piedāvājums saskaņā ar tehnisko projekta specifikāciju. Uzvara konkursā tiek vērtēta pēc kopējās zemākās cenas. Ir samazināts prasītais izmaiņu izstrādes apjoms salīdzinājumā ar 1. konkursu. FMS iesniegtā cena – 206 294 lati, savukārt HansWorld neiesniedz piedāvājumu, jo ir iesniegta sūdzība par 1. kārtas nolikumu.
Trešais konkurss - slēgts konkurss, kura 1.kārtā notiek kvalifikācija. Tie, kas iztur 1.kārtu, piedalās 2.kārtā, kur tiek iesniegts cenu piedāvājums, ņemot vērā tehnisko projekta specifikāciju. Uzvara konkursā tiek vērtēta vienkārši pēc kopējās zemākās cenas. Ir vienkāršoti 1.kārtas nosacījumi salīdzinājumā ar 2.konkursu. FMS iesniegtais piedāvājums – 199 478,40 lati. «Hansaworld» – 94 450 lati.