Lai iemīlētos cilvēkam pietiek ar sekundes piektdaļu, secinājuši Ņujorkas Sirakuzas Universitātes zinātnieki, vēsta «The Daily Telegraph».
Iemīlēties var sekundes piektdaļā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie kam, mīlestība iedarbojas līdzīgi kā kokaīns. Pirmais mīlestības vilnis aktivizē 12 dažādus smadzeņu apgabalus, pie tam, asinīs tiek izmesti tādi savienojumi, kā oksitocīns, dopamīns, adrenalīns un vazopresīns. Šādu pat hormonu izdalīšanās novērojama arī kad tiek lietots kokaīns.
«Mīlestībai ir zinātnisks pamatojums. Tomēr, līdz šim vēl nav skaidrs, vai mēs mīlam ar sirdi vai ar galvu? Es, tomēr, teiktu, ka ar galvu, taču arī sirds ir iesaistīta», - stāsta viena no pētījuma autorēm Stefānija Ortigo. «Mīlestība ir ļoti sarežģīta parādība, un tā, tajā skaitā, ir saistīta ar starp smadzenēm un sirdi notiekošajiem procesiem abos virzienos: kā no augšas uz leju, tā arī otrādi. Piemēram, dažu smadzeņu daļu aktivizācija var radīt sirdsdarbības stimulāciju un ilgošanos mīlestībā. Tādā veidā, simptomi, kurus mēs uzskatām par mūsu sirdsdarbības izpausmi, dažreiz var rasties mūsu smadzenēs», - saka Ortigo.
Pētījums arī parādīja, ka dažādi mīlestības veidi skar dažādus smadzeņu apgabalus. Tā, piemēram, par mīlestību starp māti un bērnu «atbild» vidējās smadzenes. Savukārt, kaislīga mīlestība saistīta ar smadzeņu apgabaliem, kuri atbild par augstāka līmeņa kognitīvām funkcijām, tādām, piemēram, kā cilvēka tēla pazīšana.
Uz mīlestību attiecināms arī citas zinātnieku grupas atklājums: izrādās, ka iemīlējušos cilvēku asinīs ir novērojams paaugstināts olbaltumvielu, kas zināmas kā «nervu augšanas faktors», daudzums, kuras arī spēlē svarīgu lomu neironu dzīvotspējas uzturēšanā. Šai olbaltumvielai ir būtiska nozīme kontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Šis atklājums ir nozīmīgs cilvēka smadzeņu pētījumos un psihiatrijā, jo izjukusi mīlestība bieži noved pie spēcīgiem pārdzīvojumiem un depresijas.
«Ja mēs sapratīsim, kā cilvēki iemīlas un kāpēc nelaimīga mīlestība tiem atnes tik lielas sāpes, mēs atradīsim jaunus veidus, kā ārstēt dvēseles kaites», - saka Ortigo. Atrodot smadzeņu apgabalus, kuri ir tieši pakļauti mīlestības ietekmei, ārsti labāk spēs saprast pacientu, kuri cieš no neizdevušās personīgās dzīves un pārdzīvojumiem.