Karstums ķer arī govis

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/Martin Pettitt

Smagi elso, nespēj nostāvēt kājās, pat ilgstoši guļ – tās ir galvenās pazīmes, kas nepārprotami liecina, ka gotiņa pārkarsusi. Veterinārārste un LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēja Santa Skuja stāsta, ka viņai pēdējās dienās ziņots par dažiem desmitiem govju pārkaršanas gadījumu. Abos novados letālas sekas tveice gan pagaidām nav nesusi.

«Sastrēgumu nav,» tā par karstā laika ietekmi uz lopiem raksturo Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece veterinārajā jomā Ineta Kupča. Nopietnās saimniecības un vairums mazo lopkopju labi zinot, ka dienas vidū govīm jābūt zem jumta vai ēnā. Runājot par higiēnas normām pārtikas apritē, I.Kupča teic, ka šajās dienās arī kautuves strādā agri no rīta un vēlāk vakarā, kad gaiss atdzisis vai vēl nav sakarsis.

Grēko dažu govju saimnieki

Masveida lopu pārkaršanas gadījumu nav, vērtē PVD pārstāve, taču dienestam vairākkārt ziņots, ka govis saulē cietušas mazajās saimniecībās. Arī veterinārārste S.Skuja zina teikt, ka palīdzība lūgta lielākoties tur, kur ganībās dodas viena vai dažas govis. «Upuru daudz,» S.Skuja skaita, ka pēdējās karstajās dienās jau pārkarsuši daži desmiti govju.

Saimniecībās ar vairākiem desmitiem un pat simtiem piena devēju neriskē tās laist saulē karstākajās stundās, savukārt vienas ragaines saimnieki ļoti bieži neliekas ne zinis par lopa labsajūtu.

Karstuma ietekmi nemana uzreiz

Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas speciāliste Ieva Krakopa skaidro, ka gaisa temperatūra virs 25 grādiem govju pašsajūtu un veselību noteikti ietekmē. «Govis jūtas ļoti slikti, jo lopu komforta zona ir līdz 20 – 25 grādiem,» stāsta lopkopības speciāliste. Līdz ar temperatūras kāpumu izteikti samazinās govju ēstgriba, līdz ar to krītas izslaukums. «Tas vēl būtu nieks, bet karstuma ietekmē rodas arī veselības problēmas, kas var parādīties tikai pēc divām dienām,» uzsver I.Krakopa.

Apetītes mazināšanās vai zudums ietekmē vielmaiņas procesus, tomēr ekonomiskais zaudējums no piena apjoma krituma nav tik nozīmīgs, vērtē konsultante I.Krakopa. Daudz būtiskāk, jo sevišķi lielajās saimniecībās, darbu ietekmē fakts, ka karstuma dēļ var rasties problēmas ar govju apsēklošanu. Piena devējas tādā tveicē nemeklējas, tādēļ karstās vasarās lielākos ganāmpulkos rodas problēmas.

Ēna un daudz ūdens

Veterinārārste S.Skuja stāsta, ka šajās dienās govis laukā var atrasties līdz pulksten 11 – 12, kā arī pēc 16 – 17. Ja lopiem ganībās jāpavada arī dienvidus, svarīgi, lai būtu iespēja atrasties koku ēnā vai zem kādas nojumes. Vislabāk tveices pilnajās stundās govis laist kūtī un piebarot ar pļautu zāli. Ja iespējams, jādarbina ventilatori, bet moderni lopkopji govis fermās pat smidzina ar ūdeni. To gan vērts darīt, ja ragaines tur pēc tā dēvētās nepiesietās metodes.

I.Krakopa mudina lopkopjus, ja ganāmpulks lielāks par divdesmit govīm, aplokā nodrošināt vismaz divas siles dzeramajam ūdenim. Tā kā piena devēju baram ir izteikta sociālā uzbūve, toni ganāmpulkā nosaka barvedes. Normālos apstākļos tās pirmās padzeras vai paēd un tad palaiž pārējās. Bet tik karstā laikā «priekšnieces» varot pat lielāko dienas daļu nostāvēt pie ūdens siles, ranga zemākās pārstāves pie tās nepielaižot. «Viņas tad pat neiet klāt un necenšas tikt pie ūdens, tāpēc vajadzētu vismaz divas siles, lai visas var padzerties,» saka I.Krakopa.

Ja karstums lopu jau skāris, govs neēd, smagi elso, nevar nostāvēt vai pat piecelties kājās, tai steidzami jāsniedz veldze. Piena devēja nekavējoties jāpārdzen ēnā vai zem jumta, var uz muguras salikt kādas lupatas un uz tās liet vēsu ūdeni, lai govs atžirgtu.

Cūkām – dubļus

Speciālisti atgādina, ka karstums nepatiku raisa ne tikai govīm, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš arī pārējiem lopiem. Svarīgi, lai vienmēr būtu pieejams dzeramais ūdens. Laba metode cūku pasargāšanai no pārkaršanas ir to turēšana aplokā, kur vienā stūrī var saliet daudz ūdens. Tad rukši dzīvojas pa dubļu vannu, aplīp ar dubļu kārtu, kas ir labs saulessargs.

Ganībās un atvērtās kūtīs aizvien problēmas sagādā kukaiņi. Knišļu laiks gan garām, bet tagad nepatīkami ir dunduru kodieni. Ja insekti lopus moka lielā skaitā, vērts nodrošināties ar kādu ziedi vai izsmidzināmu insekticīdu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu