Makšķernieki un zvejnieki sastrīdas par Lielupes resursiem

FOTO: LETA

Krietna saķeršanās notikusi starp zvejniekiem Buļļupē un makšķerniekiem, un šo strīdu iemesls ir Lielupes zivju resursi. Strīdā ierautas arī piecu Lielupei piegulošu novadu pašvaldības un Rīgas dome, šovakar ziņo Latvijas televīzijas raidījums «De facto».

Makšķernieki uzskata, ka Lielupes zivju ceļos izvietotie murdi noplicinājuši šīs upes zivju resursus, savukārt zvejnieki nepiekrīt un norāda – makšķernieki visā Lielupes garumā izķer vairāk zivju nekā zvejnieki ar saviem murdiem.

Lielupes atteka Buļļupe ir zivju migrācijas ceļš no jūras uz Lielupi, un atpakaļ. Taču vienlaikus Buļļupē atļauts nodarboties ar rūpniecisko zveju. Licence zvejot ar lielajiem murdiem ir trim zvejnieku saimniecībām. Uz visu Buļļupi kopumā 12 murdi.

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Gints Zemitāns «De facto» apliecina, ka pēc likuma burta viss it kā ir kārtībā un divas trešdaļas upes nav nosprostotas. Tomēr «zvejnieki arī zina tos zivju ceļus un tu zivij nepateiksi, ka tu ej tagad, viņa iet kā gadiem gājusi.»

Makšķernieki uzskata, ka Buļļupē murdiem nevajadzētu būt, jo tā noplicina zivju resursus Lielupes augšpusē, kur makšķernieki sūdzoties par maziem lomiem.

Zvejnieku saimniecībai «Staģis» pieder 8 no 12 murdiem Buļļupē. Zvejnieks ar svaigām zivīm apgādā ne vien Rīgu, bet arī citas pilsētas. Saimniecības īpašnieks Juris Dančauskis uzskata, ka zivju migrāciju neviens murds neiespaido. «Tas ir viena cilvēka pie Bauskas intereses un apakšā ir liela nauda,» saka Dančauskis. Ar dziļu ironiju viņš piedāvā makšķernieku asociācijai atteikties no vimbu makšķerēšanas, un tad arī zvejnieki atteiksies no saviem lomiem.

Vides sargi apgalvo, ka Lielupes augštecē ir zivju mazāk. To pierādot malu zvejniekiem konfiscētie lomi. Ja pie Jūrmalas lomi brangāki, bet pie Bauskas un augstāk - tīkli tukšāki. Zivis beidzoties pie Slokas tilta.

Bauskas makšķernieku aicinājumu - pārtraukt rūpniecisko zveju Buļļupē - atbalstījušas piecas Lielupes baseina pašvaldības - Bauskas, Jelgavas, Rundāles un Ozolnieku novads, kā arī Jelgavas pilsēta. Pašvaldības nosūtījušas vēstuli Rīgas domei, kas izsniedz licences zvejai Buļļupē.

Savukārt Rīgas dome lūgusi zinātnieku viedokli, un saņēmusi atbildi - nav pamata uzskatīt, ka zveja Buļļupē būtiski samazinot makšķernieku lomus Lielupē. «Zinātnieki saka - velns nav tik melns kā viņu mālē,» apgalvo Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.

Atzinumu gatavoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūts BIOR. Viņu statistika liecinot, ka zvejnieki Buļļupē un Daugavā pērn nozvejojuši vien nepilnas 3 tonnas vimbu, turpretim makšķernieki Lielupē pat 10 tonnas.

Buļļupes murdu pretinieki ierosina Rīgai domei - tā vietā, lai atbalstītu rūpniecisko zveju, attīstīt makšķerēšanas tūrismu. Domē uzsver - zvejniecība ir Latvijas tradicionālā nozare. Drīzumā deputāti spriedīšot, ko atbildēt pašvaldībām.

«Ja politiskais viedoklis būs, ka zveja būs jāpārtrauc, tad vērsīsimies pie Ministru Kabineta, jo tā notiek MK noteikumu apmēros, un ja ne, tad viss būs pa vecam,» apliecina Kļaviņš.

Kamēr vieni makšķernieki apgalvo, ka lomi sarūkot, citi, piemēram, Makšķerēšanas sporta federācija apgalvo pretējo - Lielupē zivju pietiekot - gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem. Viss esot atkarīgs no meistarības noķert. «»Katrs sedziņu velk uz savu pusi,» saka biedrības «Vides aizsardzības asociācija» valdes loceklis Juris Valainis.

Zvejnieku federācija, kuras vadībā ir arī Buļļupes zvejnieks, nesen iesniedza grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Zvejnieki sākumā prasīja atļaut zvejot ar murdiem visu pavasara lieguma laiku, taču zinātnieki tam nepiekrita. Pēc tam zvejnieki ierosināja lieguma laiku saīsināt par divām nedēļām.

Uz augšu