Mežacūkas uzklūp jaunajiem kartupeļiem

Vēl pirms kartupeļu asni paspējuši izlīst no zemes, daudzviet laukus jau apmeklējušas meža cūkas. Medību saimniecības speciālisti zemes apsaimniekotājiem ieteic vērsties pie tuvākā mednieku kolektīva vai parūpēties par lauku iežogošanu un dažādu dzīvnieku atbaidītāju uzstādīšanu.

Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Valters Lūsis zina teikt, ka pagaidām vēl no visas Latvijas virsmežniecībām iesūtītie dati par meža cūku uzskaiti nav precizēti, bet zināms, ka Dienvidkurzemes virsmežniecības teritorijā to skaits sasniedz 12 tūkstošu. «Šī ziema meža cūku skaitu neko daudz nesamazināja,» spriež V.Lūsis. Taču medniekiem būšot iespēja saņemt atļaujas, lai nomedītu vismaz 70 procentu no šā skaita.

Medību speciālists gan norāda, ka nomedīšana nav vienīgais veids, kā pasargāt lauksaimniecības kultūras no meža dzīvnieku postījumiem.

Vajadzētu lietot atbaidītājus

Specializētajos medību piederumu veikalos pieejami aerosola baloniņi, kuru saturs nav patīkams ne cilvēka, ne meža zvēra ožai. «Tas varētu būt viens no ieteicamākajiem līdzekļiem nelielu lauku īpašniekiem,» pārliecināts ir speciālists. Tikai tas jālieto saskaņā ar norādēm: ik pa astoņiem līdz 10 metriem pa lauka perimetru ierokami stabiņi, pie kuriem piestiprina filca strēmeles un uz katras izsmidzina aerosolu. Starp stabiņiem ieteicams novilkt arī auklu, kam piestiprināt vējā švīkstošas folijas strēmeles. Un jāatceras, ka aptuveni pēc trim četrām nedēļām filca gabaliņš «jāie­smaržina» no jauna. Daudzviet ar panākumiem izmantojot arī elektriskos ganus. «Var jau iebilst, ka tas ir dārgi,» teic V.Lūsis, «bet kurš tad nav ieinteresēts, lai tai laukā kaut kas izaug?»

Sakas mežniecības mežzinis Andris Zaļkalns stāsta, ka zemnieki mēdzot ierīkot arī visai sarežģītas sistēmas, kas ar sirēnu vai troksni reaģē uz kustību. «Cik zinu, rūpnieciski gan tādas pie mums neražo un laikam no ārzemēm arī neiepērk,» viņš atzīst. A.Zaļkalns spriež, ka ķīmiskos dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus jeb repelentus vajadzētu tirgot vietās, kur lauksaimnieki iegādājas citu lauksaimniecības ķīmiju: «Tie taču arī ir augu aizsardzības līdzekļi!»

Piebarošanas vietās ieteic nemedīt

Veterinārmedicīnas doktors Jānis Uzuleņš skaidro, ka meža cūkas ir apveltītas ar labu atmiņu un ilgi atceras vietas, kur sajutušas draudus. Šai atziņai piekrīt arī V.Lūsis un ieteic medniekiem sēsties ar lauksaimniekiem pie sarunu galda, lai izspriestu, kur labāk izvietot dzīvnieku piebarošanas lauciņus. «Piemērotākās vietas tam būs dziļāk mežu masīvos, kur dzīvniekus nekas netraucē. No medībām šajās vietās noteikti jāatsakās,« uzsver

V.Lūsis. Pašlaik diemžēl mednieku kolektīvi bieži ierīkojot piebarošanas vietas mežmalās un to tuvumā iekārtojot torņus vai luktas gaides medībām. «Skaidrs, ka tramdītās cūkas meklēs mierīgāku vietu, kur baroties, un dosies tur, kur ēdamais vieglāk pieejams. Tagad bieži vien konflikti starp zemniekiem un medniekiem ir, bet dialoga nav.»

V.Lūsis spriež, ka lielo zemes platību apsaimniekotāji arī varētu atvēlēt kādus desmit hektārus nomaļāk izvietotu lauku un apsēt to, lai piesaistītu meža cūkas un briežus. Nelietot tur ķīmiju un vienoties ar medniekiem, ka vasaras sezonā šajā vietā nemedīs.

Dzīvnieku skaitu var regulēt saprātīgi

A.Zaļkalns stāsta, ka Sakas mežniecības teritorijā darbojas 17 mednieku kolektīvu. Daļa arī sējot labību un iestādot kartupeļus. Bet daļai nomātajās platībās to nemaz neesot iespējams izdarīt. «Barot gan baro visi,» viņš novērojis. Vedot graudus, kartupeļus un citus sakņaugus. Mežzinis atzīst, ka tas, protams, prasa izdevumus, bet būt par mednieku Latvijā tomēr esot lētāk nekā citās Eiropas valstīs. Viņš mazliet paironizē par to, ka būt par mednieku neviens nav nosodīts, tādēļ jāapzinās, ka vaļasprieks prasīs arī zināmus līdzekļus.

Mežzinis atzīst, ka medījamo dzīvnieku Latvijā ir daudz un to skaits jāsamazina. Taču daudzviet lauksaimnieku sūdzības par postījumiem esot arī pārspīlētas: «Cūka ir ziņkārīgs dzīvnieks un noteikti painteresēsies, kas atrodams tikko apstrādātajā laukā,» V.Lūsis izskaidro ziņas par to, ka cūkas apmeklējušas kartupeļu lauku tūlīt pēc apstādīšanas. Viņam piekrīt arī A.Zaļkalns, atzīstot, ka bieži zemnieki ceļ trauksmi arī tad, kad pamana vienas meža cūkas pēdas savā piemājas lauciņā. Abi speciālisti ieteic lauksaimniekiem slēgt līgumus ar mednieku kolektīviem par savu platību «apmedīšanu». «Dzīvnieku netrūkst, un arī atļauju ir pietiekami,» skaidro A.Zaļkalns. Ja vienam kolektīvam to pietrūkst, varot atpirkt arī no kaimiņiem. Meža dzīvnieku skaita samazināšanu medījot viņš atzīst par saprātīgu veidu. «Zinu, ka Holandē zemnieki indē meža zosis, kas posta labību, un to gan nevaru pieņemt.»

Uz augšu