Nesenais Krievijas spiegu skandāls Amerikas Savienotajās Valstīs, kas bijis plašākais kopš Padomju Savienības sabrukuma, pamudinājis Maskavas drošībniekus pievērsties idejai par Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta (ĀID) un Federālā drošības dienesta (FDD) atkalapvienošanu, raksta «Daily Telegraph», atgādinot, ka šie dienesti tika nodalīti vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā.
Jaunais veidojums varētu kļūt par bēdīgi slavenās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) analogu - tiesa gan, mūsdienīgākā izpildījumā un bez vecā, biedējošā nosaukuma, norāda izdevums.
Kā izteikušies eksperti, šo ideju dedzīgi atbalsta premjerministrs Vladimirs Putins.
Ieganstu šādam plānam devusi desmitiem Krievijas spiegu izraidīšana no ASV, un tieši FDD ir tas, kurš vēlas panākt, lai «vainīgais» - Ārējais izlūkošanas dienests - zaudētu patstāvīgas struktūras statusu.
Pēc dažām ziņām, tieši no Federālā drošības dienesta presē tiek nopludinātas dažādas sīkākas skandāla detaļas, un tieši FDD virsnieki beidzamajā laikā velta izlūkdienesta vadībai «tonnām anonīmas kritikas».
Kā uzskata Krievijas neatkarīgais militāro jautājumu eksperts Pāvels Felgenhauers, kuru citē Lielbritānijas laikraksts, šīs informācijas noplūdes mērķis nepārprotami ir paātrināt lēmumu par Ārējā izlūkošanas dienesta reorganizāciju. Runa varētu būt vai nu par tiešu ĀID sapludināšanu ar FDD, vai arī par šā dienesta pašreizējās vadības nomaiņu ar «stingrākiem čekistiem».
Situācija īpaši saasinājusies, kopš kļuvis skaidrs, ka Krievijas aģentus nodevis ĀID pulkvedis Aleksandrs Potejevs, kas caur Baltkrieviju pārbēga uz ASV desmit dienas pirms spiegu tīkla atklāšanas. Potejevs strādāja «C departamenta» vadībā, kas koordinē Krievijas aģentu darbību Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pēc ekspertu teiktā, domu par abu drošības dienestu sapludināšanu dedzīgi atbalsta premjers Putins, viens no iemesliem ir viņa senā nepatika pret ĀID, kur viņam pašam padomju laikā nav veicies ar savas karjeras veidošanu, Felgenhauera teikto citē avīze.
Savukārt tagadējā Krievijas valdības vadītāja attiecības ar FDD bijušas visnotaļ veiksmīgas, proti, deviņdesmito gadu nogalē viņš vadījis šo struktūru.
Cits Lielbritānijas laikraksts - «Times» - iepriekš rakstīja, ka Putins ar savu ieradumu pārveidot esošo lietu kārtību savulaik burtiski sarīdījis abus drošības dienestus savā starpā. Tie sākuši aktīvu sacensību, kas drīz vien pāraugusi slēptā karā. 2003.gadā Putins, tobrīd būdams Krievijas prezidents, pilnvarojis FDD rīkot operācijas ārpus Krievijas robežām, tā nokaitinot ĀID.
Tomēr nebūt nav skaidrs, vai ĀID iepludināšana Federālajā drošības dienestā palīdzētu uzlabot abu struktūru sadarbību. Jau VDK laikā abu šā dienesta galveno komiteju attiecības, saudzīgi runājot, bija sarežģītas, atzīmējis izdevums «Argumenti nedeļi», kas par speciālo dienestu iespējamo reorganizāciju rakstīja jau vasarā un tobrīd pieļāva, ka par to apvienošanu varētu tikt paziņots līdz gada beigām.
