Līdz ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) lēmumu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša rīkojumu par biroja reorganizāciju, tiek pārtrauktas nopietnas iestrādnes korupcijas gadījumu atklāšanā augstu valsts amatpersonu darbībās saistībā ar kontrabandu.
Atceļot grozījumus KNAB reglamentā, Ministru prezidents uzņemas atbildību par biroja funkcijas - korupcijas apkarošanas reģionos - izpildi, aģentūrai LETA ar KNAB preses pārstāves Ievas Karlsbergas starpniecību sacīja Vilnītis. Viņš atzīmē, ka ar šo lēmumu faktiski tiek likvidēta KNAB reģionālā grupa, kas rezultatīvi strādā jau kopš 2010.gada 1.aprīļa.
Nav saprotams, ar kādiem apsvērumiem ir pieņemts šāds lēmums, jo Ģenerālprokuratūra ir izvērtējusi un pagājuša gada jūnijā atzinusi par spēkā esošiem 2010.gada 1.aprīļa grozījumus KNAB 2009.gada 15.maija reglamentā, norāda Vilnītis.
KNAB priekšnieks piebilda, ka par lēmuma tiesiskajiem aspektiem būs iespējams runāt tikai pēc tā saņemšanas.
LETA jau ziņoja, ka Dombrovskis atcēlis Vilnīša rīkojumu par biroja reorganizāciju un pieļauj turpmāku KNAB priekšnieka rīcības vērtēšanu, aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Premjers iepazinies ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītās starpinstitūciju komisijas ziņojumu, kuras uzdevums bija vērtēt KNAB struktūras jaunā modeļa, kā arī biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskuma un atbilstības valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem.
Tā kā prokuratūra ir uzsākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā iespējams būs nepieciešams paplašināt pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loku, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.
Līdz šim ne Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītā starpinstitūciju komisija, ne Ministru prezidents no KNAB priekšnieka nav saņēmis biroja jaunā struktūras modeļa reglamentu un darbinieku amatu aprakstus.
Ņemot vērā to, ka starpinstitūciju komisija konceptuāli atbalstīja tādu biroja struktūras modeli, kas paredz teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības izveidošanu biroja korupcijas apkarošanas bloka ietvaros, un spēkā esošais modelis paredz funkciju dublēšanos, Ministru prezidents ir pieņēmis lēmumu atcelt KNAB priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojumu par grozījumiem KNAB reglamentā.
Vērtējot KNAB izveidojušos konfliktu un tā risināšanas problemātiku plašākā kontekstā, Ministru prezidents uzskata, ka lietderīgi būtu sakārtot normatīvo bāzi attiecībā uz KNAB priekšnieka disciplināratbildību, radot skaidru un nepārprotamu normatīvo regulējumu. Ministru prezidents uzskata, ka, ņemot vērā KNAB īpašo statusu un nozīmi, jautājumiem par KNAB tiesisko regulējumu jābūt arī Saeimas darba kārtībā.
KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks aģentūrai LETA atzina, ka atbalsta premjera soli, jo Vilnīša iecerētā reforma ir neveiksmīga. Vienlaikus Vilks norādīja, ka vēl jāsagaida prokuratūras viedoklis par Vilnīša darbībām.
Vilks arī uzsvēra, ka par uzvarētāju šajā konfliktā nevarot runāt, jo šāda veida konflikta risināšana mazina darba spējas, un neviens no tā nevar būt ieguvējs.
Vilks patlaban atrodas komandējumā ārpus valsts, tādēļ sīkāk vēl nav iepazinies ar Dombrovska lēmumu.
Valdības vadītājs pērn 22.novembrī parakstīja rīkojumu «Par starpinstitūciju komisiju». Darba grupu turpināja vadīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Kalniņš. Tajā strādāja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Darba grupai līdz 10.janvārim tika uzdots izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus par biroja struktūras jauno modeli un izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem.
