Austrālijas dienvidu pilsētu iedzīvotāji pirmdien gatavojās stāties pretī spēcīgākajiem plūdiem pēdējo 200 gadu laikā, bet valdība tikmēr brīdina, ka šie plūdi var kļūt par visu laiku dārgāko katastrofu valstī.
Austrālija gatavojas 200 gados ļaunākajiem plūdiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viktorijas štata iedzīvotāji apņēmīgi gatavojas aizsargāt savas mājas un īpašumus no pārplūdušajām upēm.
Domājams, ka no visām pilsētām vissmagāk plūdi piemeklēs 14 200 iedzīvotāju lielo Horšemu, kas atrodas aptuveni 300 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viktorijas štata galvaspilsētas Melburnas. Kopumā šajā reģionā plūdos cietuši jau vairāk nekā 40 ciemati.
«Prognozēts, ka tas būs notikums, kas notiek reizi 200 gados,» AFP pavēstīja Viktorijas štata avārijas dienesta pārstāvis.
«Mēs sagaidām, ka pilsētu uz pusēm pāršķels upe un ka nošķirts tiks arī lielceļš,» atzīmēja avārijas dienesta pārstāvis.
Pēc ilgā laika posmā sausākās desmitgades Viktorijas štatu piemeklējuši plūdi. Globālās klimatiskā parādības «La Ninja» pastiprināto lietavu dēļ pārplūdušas arī šī štata upes.
Viktorijas štata premjerministra vietnieks Pīters Raiens AFP pavēstīja, ka labības sējumiem nodarītie postījumu var būt mērāmi simtos miljonu dolāru.
«Daudzi cilvēki (..) vēl tikai pirms pāris nedēļām šo sezonu uzlūkoja kā izeju no burtiski gadiem ilgās bezcerības sausuma dēļ. Tad viņus vajāja siseņu šausmas, tagad viņiem jāstāv verandā un jānoskatās uz šiem aplokiem, kas pārvērsti ūdenī, un kaut kā tas vienkārši nav taisnīgi,» sacīja Raiens.
Gaidāms, ka ūdens līmenis upē, kas plūst pa vidu Horšemai, savu kulmināciju sasniegs otrdien.
Iedzīvotāji ar smilšu maisiem aizbarikādējuši jau vairākas no 400 aplūšanas riska zonā esošajām mājām. Tiek prognozēts, ka Horšemā plūdi skars arī dažus no pilsētas dārgākajiem namiem, ziņo AFP.
Neskaitot Horšemu, upe apdraud vēl arī 12 mazākas pilsētas.
«Cilvēki, kas dzīvo tiešajā plūdu līnijā, ir diezgan nervozi, jo nekas tāds iepriekš nekad nav noticis,» atzīmēja Horšemas mērs Maikls Raiens.
Kopumā Viktorijas štatā plūdos cietuši jau vairāk nekā 1600 īpašumi.
Plūdi nerimstas arī Kvīnslendas štatā, kur bojā gājis jau 31 cilvēks. Pagājušajā nedēļā vismaz 20 cilvēki gāja bojā pēkšņā ūdens pieplūdumā - «iekšzemes cunami» - Tūvumbā pie Brisbenas.
Smagi cieta arī pati Brisbena, kad pagājušo ceturtdien no krastiem izgāja tās lielākā upe. Kopumā plūdi skāruši apvidu, kura teritorija pārsniedz Francijas un Vācijas kopējo platību.
Kvīnslendas štata premjerministre Anna Blaija paziņoja, ka Austrālijas trešā lielākā pilsēta Brisbena pamazām sāk atkopties.
«Pēdējās trīs nedēļas bijušas patiesi šokējošas visiem kvīnslediešiem un tagad pienācis laiks (..) izmeklēt postošo notikumu ķēdi un sekas,» norādīja Blaija.
Austrālijas finanšu ministrs Veins Svons pavēstīja, ka Kvīnslendas plūdiem būs milzīga ietekme ekonomikā. Tie iznīcinājuši tūkstošiem māju un uzņēmumu, pārtraukuši akmeņogļu eksportu, iznīcinājuši labības sējumus un infrastruktūru.
«Šķiet, ka naudas izteiksmē šī ir lielākā dabas katastrofa mūsu vēsturē,» intervijā raidsabiedrībai ABC sacīja ministrs.
Kā jau ziņots, Svons atteicās minēt konkrētu summu, bet apstiprināja, ka lielāko daļu zaudējumu kompensēs valdība.
Viņš norādīja, ka plūdi lielākajā akmeņogļu ieguves štatā Kvīnslendā var ietekmēt arī austrāliešu dzīves izmaksas.
Eksperti lēš, ka tērauda ražošanā izmantojamo akmeņogļu cena varētu sasniegt rekordaugstu līmeni - 500 Austrālijas dolāru (262,5 latus) par tonnu.
Tikmēr Kvīnslendas štata premjerministre brīdināja, ka ar plūdiem nāksies saskarties vēl daudziem cilvēkiem.