Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā, jo viņš nemīl šo valsti un viņam ir naidīga attieksme pret Latviju, šodien pēc tikšanas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V).
Mūrniece norādīja, ka, ievērojot Lužkova izteikumus par Latviju, ir pārsteidzoši, ka viņš par savu mītnes vietu ir izvēlējies mūsu valsti.
Iekšlietu ministre atzina, ka jau bijusi saņemta informācija par Lužkova privātajiem plāniem Latvijā un pārbaudei bija jānoslēdzas 20.aprīlī, taču viņa nolēma bijušo Maskavas mēru jau tagad iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Iekšlietu ministrei saskaņā ar likumu ir tiesības šajā sarakstā iekļaut personas bez iemesla, norādīja Mūrniece.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atturas sīkāk komentēt šo lietu. Kā žurnālistiem pēc valdības sēde uzsvēra premjers - «negribu šo jautājumu politizēt. Ir atbildīgie dienesti, kas izvērtē, pieņem lēmumus, un tas jāatstāj dienestu ziņā.»
Apvienības «Saskaņas centrs» (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA atzina, ka Lužkovs viņam neesot «ne rads, ne draugs, ne gaidīts viesis», kurš turklāt SC traucējis pirms vēlēšanām. Urbanovičs darīja zināmu, ka viņa kompetencē neesot spriest, vai Lužkovam būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja Latvijā - par to ir jālemj atbildīgajām institūcijām.
«Tomēr es ceru, ka iekšlietu ministres rīcību vadījuši kādi citi, nevis politiski iemesli,» norādīja politiķis.
Lužkova iekļaušanai Latvijai nevēlamo personu sarakstā jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā nozīmē, ka Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta 3.punktu ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir liegta, iepriekš skaidroja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele.
Nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti tie ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanas nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem - cilvēkiem, kuri rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par tiem lēmumus pieņem drošības iestādes.
Imigrācijas likuma 61.panta 1.daļa paredz, ka lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā» pieņem iekšlietu ministrs, ja «kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs», ja «kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā» vai ja «kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu».
Iekšlietu ministrs lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā pieņem arī tad, ja «ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu», ja «kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā,» vai ja «ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu».
Tikmēr tā paša likuma panta 6.daļa paredz, ka «ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā», bet pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma izpildi, turklāt pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šī lēmuma darbību.
Savukārt, ja iekšlietu ministrs lēmumu par personas iekļaušanu «melnajā sarakstā» pieņēmis, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību dēļ iegūto informāciju, tad to var pārsūdzēt vienīgi ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs, teikts Imigrācijas likuma 61.panta 8.daļā.
Kā ziņots, telekompānijas «TV3» raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka Lužkovs vēloties pārcelties uz dzīvi Latvijā. Neilgi pirms Jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu «Rietumu bankas» kapitālā.
Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem - vēl rudenī viņš izteicās, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.
Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamatojis ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu - «Rietumu bankas» subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas kādā noliktavas ēkā Jūrmalā.
«Pārbaudām arī šīs naudas izcelsmi, kas atrodas «Rietumu bankā», kur noteikti būs jāsazinās arī ar Krievijas pusi. Drošības iestādes pārbauda vēl citu informāciju, kas ir viņu rīcībā par Lužkova kungu, un domāju, ka tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai atrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta,» iepriekš norādīja iekšlietu ministre Mūrniece.
