Apcietina «Daimler» kukuļošanas lietā aizturēto Teni

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien nolēma apcietināt tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna «Daimler» kukuļošanas lietā aizturēto bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieku un SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Teni.

Teņa advokāts Andrejs Elksniņš pēc tiesas lēmuma žurnālistiem norādīja, ka viņa ieskatā tas nav pamatots. Advokāts uzsvēra, ka ir parakstījis dokumentu par informācijas neizpaušanu saistībā ar šo lietu, tāpēc viņš neprecizēs, pēc kādiem tieši ar kukuļošanu saistītiem Krimināllikuma pantiem klients tiek turēts aizdomās. Elksniņš pauda gatavību lēmumu par Teņa apcietināšanu pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par «Daimler» dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām piektdien veica kratīšanu RS telpās un citur. Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā, tostarp vairākas personas aizturētas.

Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj.

Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī. KNAB izmeklētāji bija aizturējuši arī kādu privātpersonu, Zviedrijas latvieti Raimondu Krastiņu, taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa svētdien atteica KNAB lūgumu viņu apcietināt, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Tagad Krastiņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis «Rīgas vagonu rūpnīcā», kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks»), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

1999.gadā Tenis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), un, tai nonākot pie varas Rīgas domē, viņš 2001.gadā kļuva par mēra Bojāra ārštata padomnieku transporta jautājumos. Gadu vēlāk Tenis tika iecelts par pašvaldībai piederošās AS «Rīgas Centrāltirgus» valdes priekšsēdētāju, bija arī padomes loceklis RS un AS «Rīgas starptautiskā autoosta». Visus šos amatus viņš zaudēja līdz ar varas maiņu Rīgas domē 2005.gadā.

Līdz ar Teni no RS padomes 2005.gada vasarā tika atcelts arī tās priekšsēdētājs bijušais Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums («Jaunais centrs») un padomes locekļi Jānis Dinēvičs (LSDSP), Sergejs Dolgopolovs (JC) un Oļegs Ščipcovs (JC).

2005.gad sākumā KNAB konstatēja, ka Tenis un Pilsums ilgstoši atradušies interešu konfliktā, ieņemot vairākus amatus pašvaldības uzņēmumos.

2009.gadā Tenis kandidēja Daugavpils novada domes vēlēšanās no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta. LPP/LC togad pieslējās arī Bojārs, kurš kandidēja Rīgā. Abi gan netika ievēlēti.

Tenim patlaban pieder kapitāldaļas trīs uzņēmumos - 100% SIA «Royal Graphics», 88% «City Line» un 37% SIA «Viesnīca «Vita», liecina «firmas.lv» informācija.

Laikraksts «Dienas Bizness» 2008.gadā bija iekļāvis Teni «Latvijas 1000 miljonāru» sarakstā.

«Baltic Screen» 2007.gada vasarā vēstīja par kādu dīvainu darījumu ar nekustamo īpašumu, kurā Tenis un advokāts Modris Supe katrs kļuva par aptuveni vienu miljonu eiro turīgāki. Abi no sev piederošās SIA «Reaģents A» 2006.gada janvārī par tiem laikiem aizdomīgi mazu summu - kopumā tikai 25 000 latu - ieguvuši 1,6 hektārus zemes Rīgā, Krustpils ielā, ko gadu vēlāk pārdevuši jau par 1,474 miljoniem latu AS «Mēbeļu nams». Tādējādi katrs no viņiem šajā darījumā nopelnīja 724 500 latus.

Kā ziņots, ASV Tieslietu ministrija kompāniju «Daimler» apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. «Daimler» pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu.

ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos «Daimler» ražotos «Mercedes Benz» autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.

«Daimler» ar savu meitasuzņēmumu «MB Turk» un «EvoBus» starpniecību Rīgas domei pārdeva vairāk nekā 100 autobusu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Lai saņemtu pasūtījumus, doti kukuļi.

Publiski pieejamais, ASV apgabaltiesā apstiprinātais vienošanās dokuments par noregulējumu liecina, ka nauda caur dažādām ārzonas kompānijām un ražotāja pārstāvjiem Rīgas domes amatpersonām maksāta vairākkārt.

Pēc šīs informācijas publiskošanas pērn pārbaudi Latvijā sāka KNAB.

«Daimler» kukuļošanas lietas izmeklētāji konstatējuši, ka starpnieki nodošanai Rīgas pašvaldības amatpersonām saņēmuši vairāk nekā 4,3 miljonus eiro (3,02 miljoni latu), aģentūru LETA informēja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga.

Izmeklētāji sadarbojas ar Vācijas kolēģiem - Štutgartes prokuratūras un Bādenes-Virtembergas policijas amatpersonām, kas veic izmeklēšanu par rūpnīcas «Mercedes Benz» autobusu nozares bijušo darbinieku saistību ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu