«Latvijā ir salīdzinoši maz cilvēku, kas ir spējīgi izmeklēt lietas par finanšu noziegumiem. Lai to darītu, ir nepieciešamas papildus ekonomikas, banku un grāmatvedības zināšanas,» intervijā laikrakstam «Diena» sacīja bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes pasniedzējs, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (V) padomnieks Jānis Maizītis.
«Taktiski un fiziski tās ir grūti izmeklējamas lietas, kurām cilvēki ir speciāli jāmāca, un mums nav mācību iestāžu, kur ekonomisko noziegumu izmeklētājus mācīt. Kursi ir laba lieta, bet tas nav metodiski stabili, tā lielā mērā ir pašmācība. Pamazām šie cilvēki izveidojas par labiem ekonomisko lietu izmeklētājiem un prokuroriem, bet tādu ir maz, un viņi ir ļoti noslogoti,» atzīst Maizītis.
«Es arī visus šos desmit gadus par to runāju. Cik varēju, mēģināju tam ieinteresēt savus darbiniekus prokuratūrā - ar piemaksām par šādām sarežģītām lietām. Un pamazām vien šie cilvēki veidojās par speciālistiem. Tikai tas nenotiek 2 līdz 3 gados. Lai apgūtu šādu noziegumu izmeklēšanu, vajag vismaz 5 līdz 10 gadus. Mēs ļoti strauji izmainījām visu ekonomisko situāciju valstī, un lielā mērā tiesībsargājošās iestādes tam netika līdzi,» teca Maizītis.
Maziītis uzskata, ka, runājot par šāda veida noziegumiem, nevar runāt tikai par to, ka jāuzlabo prokuroru darbs, bet tas ir darbs ar visiem.
«Ir arī nevainības prezumpcija, un to, kas prokuroram liekas pierādīts, tiesnesis varbūt vērtē daudz dziļāk. Tas gan - ne visi tiesneši, kuriem jāvērtē tā sauktās ekonomiskās lietas, ir apmācīti, un dažs varbūt iet pa vieglāko ceļu pēc principa: visas šaubas - par labu apsūdzētajam. Taču es negribu kritizēt tieši tiesnešus - tā ir visa šī ķēde: izmeklētājs, prokurors, tiesnesis,» sacīja Maizītis.
