Psihoterapeits: ja 99 no 100 cilvēkiem ir psihiski veseli, tad simto ārsts var nepamanīt

FOTO: SCANPIX/REUTERS

Ieroča nēsāšana civilpersonām būtu vispār jāaizliedz, izņemot īslaicīgas atļaujas īpaša darba vai bīstamu apstākļu dēļ, aģentūrai BNS sacīja psihoterapeits Viesturs Rudzītis.

Viņš uzsvēra, ka būtu jābūt īpašai argumentācijai, kādēļ cilvēkam vispār nepieciešams ierocis.

Rudzītis arī pauda viedokli, ka psihiatra pārbaudei, ko iziet cilvēki, kas vēlas saņemt ieroča nēsāšanas atļauju, ir salīdzinoši maza nozīme. «Domā, ka cilvēks aizies, 20 minūtes parunāsies ar psihiatru un sabiedrība būs nodrošināta. Tā nebūs!» atzina Rudzītis.

Tomēr viņš nedomā, ka šo pārbaužu pārskatīšana varētu būtiski uzlabot situāciju.

«Ja psihiatram ir jāapskata 100 cilvēku un 99 no viņiem ir veseli, tad simto viņš var arī nepamanīt. Likt iet pie diviem psihiatriem? (..) Bet arī otrs var kaut ko nepamanīt. Varbūtība vienalga pastāv, ka kaut kas paliks nepamanīts, tāpat kā var būt, ka cilvēks saslimst tikai pēc tam, kad psihiatrs viņu jau apskatījis,» pastāstīja psihoterapeits un piebilda, ka tā gan nav tikai Latvijas, bet arī citu valstu problēma.

Risku līdz minimumam varētu samazināt tikai tad, ja pārbaudāmais, piemēram, mēnesi pavadītu trīs psihiatru uzraudzībā. Taču tas reāli nav iespējams, tādēļ arī komisijas ārstu pieeja psihisko slimību reģistram situāciju neatrisinātu. Arī tad, ja ārsta rīcībā būtu informācija, ka pacients pagātnē kādā citā pilsētā vērsies pie mediķiem ar psihiskām problēmām, ārstam pacienta pašreizējais stāvoklis jebkurā gadījumā ir jāpārbauda.

«Lielus traucējumus psihiatrs ieraudzīs, bet mikrotraucējumus [apskatē] iespējams arī neizrādīt,» paskaidroja Rudzītis.

Komentējot «Kino Citadele» notikušo šaušanu, viņš norādīja, ka šāvēja gadījumā ir runa par psihiski slimu cilvēku un faktiski tas būtu kvalificējams kā nelaimes gadījums, kādi var gadīties vienmēr.

«Psihiski slimā rīcībā nav motīvu, to nevar izskaidrot no vesela cilvēka skatupunkta,» savu viedokli pauda psihoterapeits.

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) datiem Latvijā 2010.gadā reģistrēti 36 420 šaujamieroču īpašnieki, kas ir par 146 mazāk nekā 2009.gadā. No tiem 26 487 ir mednieki. Pērn samazinājies mednieku skaits, bet pieaudzis pašaizsardzības šaujamieroču un sporta šaujamieroču īpašnieku skaits.

Ieroču īpašniekiem Latvijā kopumā reģistrēti 63 589 šaujamieroči, to skaits ir pieaudzis par 1067 vienībām. VP šo pieaugumu saista ar medību šaujamieroču un pašaizsardzības ieroču iegādi. No kopā reģistrētajiem šaujamieročiem pašaizsardzībai reģistrēti 12 815 šaujamieroči, kas ir par 263 vairāk nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, 19.februārī kinoteātrī «Kino Citadele» pēc filmas ar četriem šāvieniem tika nogalināts kāds vīrietis. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien šāvējam - Nikolajam Zikovam – piemēroja apcietinājumu. Šis notikums sabiedrībā izraisījis plašas diskusijas par ieroču apriti un to pieejamību civilpersonām.

Uz augšu