T 2.12.2020.

Raidījums: budžetu griezīs vēl

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Visticamākais šonedēļ valdības apstiprinātie šā gada budžeta konsolidācijas pasākumi nebūs pēdējie un tos nāksies papildināt ar vēl jauniem, jo ar atsevišķiem pasākumiem nav apmierināti starptautiskie aizdevēji, vēsta LTV raidījums «De facto». To raidījumam apstiprināja arī finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs intervijā «De facto» arī atzina, ka nav apmierināts ar konsolidācijas kvalitāti un secināja, ka budžeta izdevumu daļā panākts pārāk niecīgs samazinājums – vien četri miljoni latu, turklāt nav izslēgts, ka šī summa būšot vēl mazāka. «Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs, arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences it sevišķi no ZZS pārvaldītajām ministrijām arī šo summu samazināt. Tā kā nav izslēgts, ka no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam sacīja Vilks.

Vilks gan sliktajā rezultātā vaino koalīcijas partnerus – ZZS, kas jau saknē norakusi visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu.

«Tas absolūti nav nekāds komandas darbs, un tas finanšu ministru dzen strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras tā konsolidācija skar daudz mazāk?» sašuti bija ministrs.

Uz ZZS pārāk noraidošo un populistisko nostāju norāda arī valdības sociālie partneri, kurus sagatavotie priekšlikumi pamatīgi saniknojuši. Vēl pavisam nesen arī premjers solīja, ka nodokļi vairs netiks celti – politiķu darbi gan aizvien mazāk sakrītot ar vārdiem.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende valdības darbu vērtēja ļoti skarbi, sakot, ka «tādos melos un kaut kādā biezputrā mēs te visu laiku kuļamies uz priekšu».

Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja atzīst – ja līdz marta beigām valdībā netaps reformu vadības plāns, kamera pārtrauks sadarbību ar valdību. Jo pašreiz politiķi joprojām tikai domājot, kā īstermiņā atrisināt situāciju. «Pats trakākais, ka tā ir kaut kāda izglābšanās koalīcijas vidū. Viņi tur visu laiku tirgo, pērk, pārdod, norunā, aizrunā, un viņi tik ārkārtīgi aizņemti ar to visu, ka rezultāts ir tā tirgus sekas, nevis loģika vai ilgtspēja,» sacīja Grende.

Viņasprāt vairs nav iespēja budžetu konsolidēt, neaizskarot politiķu iepriekš novilktās sarkanās līnijas. Agri vai vēlu partijām vēlētājiem būšot jāpasaka, ka valsts vairs nevar atļauties maksāt to cenu, ko prasa populistisko solījumu turēšana.

«Uz šo brīdi ir pilnīgi skaidrs, ka mums kaut kādā svētā statusā ir visi pensionāri, nu, cik mēs ilgi varam melot viens otram. Visi skaidri jau zina un saprot, ka sociālais budžets ir neilgtspējīgs un agrāk vai vēlāk pensijas būs jāsamazina. Tātad, ja viņi runā, ka Saeima ir sanākusi kopā un solījusi, ka pensijas nepaaugstinās. Nu ko, tad atlaižam Saeimu, atlaižam, lai nāk nākošie,» skarba bija LTRK vadītāja.

«De facto» arī vēsta, ka noprotams, ka ar budžeta konsolidācijas pasākumiem nav mierā starptautiskie aizdevēji, kurus neapmierina ne tikai ieplānotā nauda no ēnu ekonomikas apkarošanas. Aizdevējiem arī nepatīk, ka pārāk maz valdība samazina izdevumus, turklāt atsevišķi nodokļu palielinājumi var skart arī trūcīgos – līdz šim aizdevēju nostāja bijusi, ka šādi pasākumi nav vēlami.

«Nu viņi tiešām uz mums skatās, kā uz lielu brīnumu. Kā kaut ko tādu var izdarīt, kā paši var griezt sev visus locekļus nost pa daļiņām, bet nevis apzināties, ko mēs tālāk gribam darīt,» sacīja Elīna Egle.

To, ka sarkanajām līnijām nāksies ķerties klāt, atzīst arī finanšu ministrs. Turklāt iespējams jau visai drīz – ministrs pieļauj, ka aizdevēju pretenziju dēļ ministriem būs jāmeklē vēl papildus pasākumi budžeta salāgošanai.

«Viņiem ir iebildumi, par to, ka tik liels uzsvars ir ieņēmumu daļā, un izdevumu dāļā viņi vēlētos tiešām, ka tiek piedāvāti risinājumi. Tāpēc es neizslēdzu, ka būs pie tā jāatgriežas un šis te konsolidācijas saraksts jāpapildina ar izdevumu daļas pasākumiem,» sacīja Vilks.

Redaktors iesaka