Tautas partijai (TP) jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. Ar šādiem vārdiem TP priekšsēdētājs Andris Šķēle šodien sāka savu uzrunu TP 14.kongresā
Šķēle atzina, ka to «politiskās nākotnes reibuma sajūtu», kas valdīja partijas vadībā līdz pat 2009.gadam, vairs neredz, bet arī apņēmību «grauzt politiskās opozīcijas garoziņu» ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt.
Vērtējot TP pieticīgo startu 10.Saeimas vēlēšanās apvienības «Par labu Latviju» (PLL) sarakstā, Šķēle skaidroja ar vēlētāju vilšanās sajūtu par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laikus veikt labi pamatotu, skarbu un nepieciešamu profilaksi. Tas rezultējās lielas sabiedrības daļas slēdzienā, ka TP nav vietas 10.Saeimā. Negatīvu iespaidu radīja arī ieilgusī tiesvedība par 9.Saeimas vēlēšanu kampaņā pārtērēto miljonu latu, lielas daļas tautas verdikts TP nekompetenci faktiski visās dzīves jomās, izņemot pašvaldību lietas un ārlietas.
Visas šīs TP problēmas Šķēle raksturoja kā «politiskās atbildības maksimāli negaršīgu mērci». TP ir zaudējusi pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slavu, bet radīts augstprātīgas, korumpētas un nekonsekventas partijas tēls.
Šķēle tēlaini izteicās, ka 2010.gadā, kad viņš pārņēma partijas vadību, TP atradās „uz lejupejoša eskalatora kāpnēm” un smagā bagāža kā pārkrauta mugursoma plecos neesot devusi ne mazāko cerību tai skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm.
TP biedriem, «zobus sakožot», uz 10.Saeimas vēlēšanām nācies izšķirties par politiskās apvienības ceļu. «Lai cik tas mums bija neierasts un pat svešs, vēlēšanu gada politiskā realitāte to prasīja,» sacīja Šķēle, norādot, ka 10.Saeimā ievēlētas tikai politiskās apvienības, un «maza pārstāvniecība ir labāka nekā nekāda».
Šķēle uzsvēra, ka politiskā apvienība ir TP parlamentārās pārstāvniecības ietvars, bet viņa kā partijas priekšsēdētāja pilnvaru laikā tā nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne. TP pašai jāspēj pacelties, atgūt savu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm.
Runājot par TP turpmāko darbību, Šķēle uzsvēra, ka partijas tēlam ir jāmainās, un pašreizējais tēls būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesēja tēlu. Viņaprāt, TP ejams nozīmīgs laika sprīdis savas kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanai, un, lai saprastu darāmo, jāpārvērtē daudz kas, tostarp TP dibināšanas manifests un partijas biedru rīcība.
Gan Šķēle, gan vairāki citi runātāji atzina, ka TP ir pieļāvusi lielas kļūdas savā kadru izvēlē. TP vēlētāji arī jutušies manāmi apmulsuši no PLL piedāvājuma, piemēram, apvienības pozīcija attiecību jomā ar baznīcu bija pārlieku didaktiska un konfrontējoša ar dzīves realitāti - TP ir par kristīgo vērtību nostiprināšanu gan Latvijā, gan Eiropā, tomēr rosinājums ieviest skolās Bībeles mācību bijusi pārspīlēta prasība.
TP rindās patlaban ir 1179 biedri, un gada laikā partijas biedru skaits samazinājies par 42 cilvēkiem.
TP jauniešu organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis savukārt norādīja, ka kopš 2006.gada vēlēšanām, kurās TP uzvarēja, partija zaudējusi divas trešdaļas tā laika līderu. Tagad TP savas nākotnes cerības saista ar gados jaunu cilvēku uzņemšanu partijā. Šā gada laikā 23 jauniešu organizācijas biedri ir kļuvuši par TP biedriem, bet kopumā vienlaikus abās organizācijās darbojas 100 gados jauni cilvēki.
TP kongresa debatētāji atzina, ka TP ir zaudējusi pēdējās trīs vēlēšanas - Saeimas vēlēšanas, Eiroparlamenta vēlēšanas un pašvaldību vēlēšanas.
Šķēle solīja, ka neko sliktu neteiks par tiem, kuri konjunktūras vai citu apsvērumu dēļ aizies no TP, mēģinās dibināt reģionālas partijas vai individuāli startēs citu partiju sarakstos, tomēr, pēc viņa teiktā, šādai izvēlei nav nākotnes. «TP visiem spēkiem atbalstīs tos savus biedrus, kas paliks kopā ar TP arī grūtos brīžos, kad panākumi nav tik lieli,» sacīja Šķēle.
Saeimas deputāts Edgars Zalāns (TP) savā uzrunā atzina, ka TP nav izdevies izveidot reģionālo politiku, un pašvaldību vadītāji, arī TP pārstāvji, bieži vien vadījušies pēc tā, kura partija, būdama pie varas, «spēj vairāk iedot reģioniem».
«Nav jābrīnās, ka viena otra tā sauktā mūsu pašvaldība pagrieza mums muguru, tikko parādījās cits naudas devējs. Tādā veidā šie nu jau bijušie mūsu kolēģi it kā apstiprināja dažreiz dzirdēto viedokli, ka vietējā politika pēc būtības ir tikai komunāla, un, ka tai nav ilgtermiņa ciešas saiknes ar nacionālas partijas politiku un struktūru. Ka vietējo politiķu mērķis ir tikai vietējā vara un tās realizācija,» sacīja Zalāns, gan piebilstot, ka viņš nav šādu uzskatu piekritējs.
«Ja kāds domā, ka viņu neinteresē nacionālas partijas kopīgā politika un grib aprobežoties tikai ar savas pašvaldības vēlēšanu uzvarēšanu un tās darba organizēšanu, ilgtermiņā viņš visdrīzākais nebūs mūsu biedrs. Savukārt, ja mēs centrā neredzēsim, kā iesaistīt reģionu cilvēkus kopīgā darbā nacionālas partijas ietvaros, tad pakāpeniski kļūsim par mazu centra partiju ar varbūtēju pārstāvniecību parlamentā,» sacīja Zalāns.