Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10387969t1h18a6.jpg)
Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) ir neapmierināta ar to, ka policistiem vairs netiks dota iespēja strādāt 24 stundas pēc kārtas, bet būs pilnībā jāpāriet uz 12 stundu darba grafiku, tikmēr Valsts policijas (VP) vadība norāda, ka šāda prasība ir spēkā jau vairākus gadus, tikai atsevišķas dienesta struktūrvienības to nav ievērojušas.
Agra Sūnas vadītā LAPA ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, darot tai zināmu, ka pilnīga pāreja uz 12 stundu darba grafiku liegs VP amatpersonām piestrādāt citur, taču ar policista algu vien ģimeni uzturēt neesot iespējams.
«Apvienot līgumdarbu ar dienestu ir iespējams, ja darba grafiks ir sagatavots tā, lai varētu strādāt dienestā 24 stundas, kam seko trīs brīvdienas, kuru laikā var gan atpūsties, gan strādāt otrā darba vietā. Pārejot uz 12 stundu darba grafiku, apvienot līgumdarbu ar dienestu ir faktiski neiespējami,» Saeimas komisijai sūdzējusies LAPA, uzsverot, ka 12 stundu darba grafika gadījumā papildus vēl jārēķinās arī ar divreiz biežāku braukāšanu no mājām uz darbu un atpakaļ.
LAPA ir nobažījusies, ka, atņemot iespēju policistiem strādāt papilddarbus, vairums VP darbinieku atbildīs trūcīgas personas statusam un būs spiesti lūgt sociālos pabalstus, tādējādi uzliekot papildu slogu valsts sociālajam budžetam. Lai šāds scenārijs nepiepildītos, arodbiedrība lūgusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju atzīt, ka 24 stundu darba grafiks iekšlietu sistēmas iestādēs ir visas sabiedrības un valsts interesēs.
Tikmēr VP vadība neredz veidu, kā policisti varētu turpināt strādāt pēc 24 stundu darba grafika, jo normatīvie akti jau vairākus gadus to neatļauj.
Kā aģentūrai skaidroja VP priekšnieka palīdze Beāte Labinska, prasība noteikt 12 stundu maiņu režīmu izriet no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas «Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem», kas nosaka, ka «katram darbiniekam ir tiesības uz obligātu nepārtrauktu 11 stundu atpūtas laiku katrā 24 stundu posmā».
Lai gan šīs direktīvas 17.pants paredz atsevišķas atkāpes no minētās normas, tās nav saistītas ar policijas veicamajiem darba pienākumiem un darba organizāciju, līdz ar to šie izņēmumi nav piemērojami darba laika organizēšanai policijas dienestos, aģentūrai LETA skaidroja Labinska.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums nosaka, ka amatpersonu darba laikus organizē konkrētās iestādes vadītājs.
Patlaban darba grafiki policijā tiek plānoti saskaņā ar VP 2009.gada noteikumiem «Par dienesta pienākumu izpildes un darba laika organizācijas un uzskaites kārtību Valsts policijā», tāpat spēkā ir VP 2004.gada pavēle «Par darba laika uzskaites un samaksas kārtību». Normatīvie dokumenti paredz, ka VP struktūrvienībās, kurās ir noteikts summētais darba laiks, amatpersonu diennakts atpūtas laiks ir ne mazāks kā 12 stundas pēc kārtas un septiņu dienu periodā tas nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.
Neraugoties uz minēto, VP vadība nenoliedz, ka atsevišķās struktūrvienībās līdzšinējā prakse bijusi citāda. «Pie iepriekšējās VP vadības ilgstošā laika periodā bija izveidojusies šāda prakse par darba laika organizēšanu 24 stundu režīmā, bet pašreizējais VP priekšnieks Artis Velšs uzskata, ka policijai ir jāievēro normatīvo aktu prasības, tai skaitā saistībā ar darba laika organizāciju dienestā,» aģentūrai LETA skaidroja Velša palīdze Labinska.
Viņa piebilda, ka arī kādā Eiropas Komisijas ziņojumā par iepriekš minētās direktīvas «Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem» ieviešanu ir secināts, ka vienīgi trīs dalībvalstis nav pilnībā ieviesušas šīs prasības tiesībaizsardzības institūcijās. Komisija uzskata, ka direktīvas nosacījumi ir attiecināmi uz visām darba ņēmēju kategorijām.
Kā norādījusi Eiropas Arodbiedrību konfederācija, Latvija ir viena no tām valstīm, kas šo direktīvu piemēro attiecībā uz katru atsevišķu darba līgumu, nevis darba ņēmēju, proti, darba laiks vairākos darba līgumos Latvijā netiek summēts. Konfederācija ir pārliecināta, ka Eiropas Komisija nav pietiekami efektīvi kontrolējusi direktīvas ieviešanu dalībvalstu nacionālajā likumdošanā.
Apspriežot direktīvu ar sociālajiem partneriem, Eiropas Arodbiedrību konfederācija marta sākumā pieņēmusi rezolūciju, kurā uzstāj, ka nepieciešams pilnībā izslēgt iespēju vienoties ar darba ņēmējiem par darba laika pagarināšanu, turklāt direktīvas nosacījumus vajadzētu attiecināt uz darba ņēmēju, nevis atsevišķiem tā noslēgtiem darba līgumiem, proti, direktīvas nosacījumi būtu piemērojami summēti visiem darba līgumiem, kurus konkrētais darba ņēmējs būtu noslēdzis.
Tādejādi jāsecina, ka LAPA paustais viedoklis ir pretrunā ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas nostāju, aģentūrai LETA skaidroja Labinska.
Kā ziņots, nepieciešamība stingrāk kontrolēt 12 stundu darba grafika ievērošanu tika aktualizēta pēc Jēkabpilī notikušās spēļu zāles aplaupīšanas. Velšs bija saņēmis informāciju, ka vietām tiek pārkāpti noteikumi par policistu darba laiku. Noteikumi paredz, ka policista darba laiks vienā diennaktī nevar pārsniegt 12 stundas, taču atsevišķos reģionos joprojām policisti strādājot diennakti.
Kādā no ikrīta operatīvajām sanāksmēm VP priekšnieks bija vērsis uzmanību uz nepieciešamību reģionu pārvalžu priekšniekiem stingrāk kontrolēt minēto noteikumu ievērošanu, aģentūrai LETA pastāstīja policijas preses pārstāve Zane Maskaļonoka.