Tuvojoties Černobiļas katastrofas gadadienai, atklājas daudzi noslēpumi

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

26.aprīlī būs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 25.gadadiena. Tā bija lielākā kodolkatastrofa pasaulē. Ilgu laiku patiesību par notikušo nezināja neviens - to nezināja pat valsts augstākās amatpersonas. Šodien, ceturtdaļgadsimtu pēc katastrofas, zināms daudz vairāk, taču ne viss, vēstī Krievijas mediji.

Tikai daudzus gadus pēc katastrofas tika publiskots sēdes protokols, kurā minēts, ka ceturtajam reaktoram bija virkne tehnisku trūkumu.

Ceturto reaktoru bija plānots apstādināt 24.aprīlī, papildus veicot arī eksperimentu. Bijušais Černobiļas AES personāldaļas direktora vietnieks Ivans Carenko norāda, ka tā ir pavisam parasta procedūra un gadu iepriekš līdzīga bija veikta arī trešajā energoblokā.

25.aprīlī plkst.1.00 personāls uzsāka reaktora jaudas pazemināšanu. plkst.14.00, saskaņā ar programmu, bija atslēgta avārijas dzesēšanas sistēma. Tajā brīdī uzņēmuma «Kijevenergo» dispečers pieprasīja apturēt ceturtā energobloka atslēgšanas darbus, līdz ar to 12 stundas reaktors darbojās ar atslēgtu avārijas dzesēšanas sistēmu.

Plkst.23.10 turpinājās jaudas pazemināšanas darbi, bet 26.aprīlī plkst.1.23 sākās eksperiments - operators nospieda avārijas aizsardzības pogu. Tas jau iepriekš bija paredzēts instruktāžā. Ar dažu sekunžu intervālu nograndēja divi sprādzieni.

Pēc tam AES darbinieki daudzkārt vaicāja zinātniekiem: «Kā var būt, ka avārijas aizsardzība nevis apstādina, bet uzspridzina reaktoru?» Bija tikai viena atbilde - reaktors tā bija konstruēts.

AES direktors Viktors Bruhanovs naktī saņēma zvanu: spēkstacijā kaut kas ir atgadījies. Direktors mēģināja sazināties ar maiņas vecāko, taču neveiksmīgi. Vēlāk viņš ieradās Pripetā un sacīja: «Tas ir mans cietums.»

Valsts vadība par katastrofu uzzināja 26.aprīļa rītā. Vakarā tika nolemts veikt iedzīvotāju evakuāciju.

Tomēr aprakstītā darbinieku versija atšķiras no eksperta Nikolaja Čečerova - avārijas izmeklētāja, versijas. Viņš 20 gadus strādāja reaktorā - no 1986.līdz 2005.gadam. Intervijā laikrakstam «Novaja gazeta» Čečerovs pastāstīja, ka gan viņam, gan citiem izmeklētājiem-entuziastiem bez šķēršļiem izdevās iekļūt visās ceturtā reaktora telpās.

«Mums izdevās izpētīt visas vietas un kļuva skaidrs, ka bija tikai viens sprādziens un tas bija kodolsprādziens,» sacīja zinātnieks.

Viņš norādīja, ka, iekļūstot šahtā, tā izrādījās tukša. «Turklāt mēs nepamanījām degšanas pēdas, pat krāsa nebija aplupusi,» sacīja zinātnieks un norādīja, ka visi paziņojumi medijos par to, ka gandrīz divas nedēļas reaktorā dega grafīts, ir izdomājums un leģenda.

Tāpat zinātnieks noliedz to, ka visa kodoldegviela palika iekšpusē. «Mēs eksperimenta kārtā sapratām, ka gandrīz visa degviela izlidoja ārā, nokļuva stratosfērā un izplatījās virs ziemeļu puslodes,» sacīja Čečerovs.

«Mums, cilvēcei kopumā, izdevās pārdzīvot kodolkatastrofu. Ar grūtībām, zaudējumiem, milzīgiem morālajiem un psiholoģiskajiem pārbaudījumiem, bet izdevās pārdzīvot. Šeit arī svarīgi ir apzināties, ka reaktors bija viens no lielākajiem pasaulē un, acīmredzot, briesmīgāka avārija pasaulē nav iespējama,» uzskata Čečerovs.

Runājot par tiem uzdevumiem, kurus seku likvidācijā noteica padomju vadība, zinātnieks tos nosauca par bezjēdzīgiem. Vispirms, reaktora aizbēršana no gaisa, kas tika uzdota helikoptera ekipāžai, bija bezjēdzīga. Ekipāža neizpildīja doto uzdevumu, jo nobērtie materiāli ne tikai neiekļuva šahtā, bet arī centrālajā zālē.

«Visi ceturtā energobloka tehniskie risinājumi bija pieņemti, nezinot skaidru informāciju. Galvenais uzdevums tobrīd bija saņemt gala rezultātus, tomēr šo uzdevumu neviens neizpildīja,» skaidro zinātnieks.

Viņš uzskata, ka vajadzēja izpētīt reaktoru un energobloku. «To varēja izdarīt pat brīvprātīgie speciālisti, kuru valstī bija daudz,» un visi tie tūkstoši, kuri piedalījās likvidācijā, nebija nepieciešami. «Mana Černobiļas pieredze dod man tiesības tā teikt,» skaidroja zinātnieks.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu