Ukrainas prezidents piešķir apbalvojumu Zatleram par ieguldījumu Černobiļas avārijas seku likvidēšanā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Černobiļas katastrofas 25.gadadienā piešķīris valsts apbalvojumus vairāku valstu līderiem par viņu ieguldījumu Černobiļas avārijas seku likvidēšanā, tostarp arī Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Saskaņā ar Janukoviča parakstīto rīkojumu Zatleram piešķirts Brīvības ordenis par viņa ieguldījumu Černobiļas avārijas seku likvidēšanā un starptautisku humānās palīdzības programmu realizēšanā.

1986.gada 10.maijā Zatlers Ukrainas Budavaroviču ciemā kā viens no daudziem Latvijas militārajiem mediķiem piedalījās Černobiļas AES seku likvidēšanas darbos.

Kuveitas premjerministram Al Muhamedam as Sabaham Naseram piešķirts kņaza Jaroslava Gudrā II pakāpes ordenis, bet bijušajam Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram Hansam Blikam, Polijas ārlietu ministram Radoslavam Tomašam Sikorskim un Kubas ārlietu ministram Bruno Eduardo Rodrigesam Pariljam piešķirts kņaza Jaroslava Gudrā III pakāpes ordenis.

Ukrainas prezidents apbalvojis arī Starptautiskās organizācijas «Černobiļas savienība» viceprezidentu Vjačeslavu Grišinu un Černobiļas bērnu palīdzības un attīstības fonda direktoru padomes priekšsēdētāju Zenonu Matkovski, kam piešķirts II pakāpes ordenis «Par nopelniem».

Otrdien aprit 25 gadi kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā.

Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.

No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3000 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši un daudzi zaudējuši darbaspējas.

Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi.

2005.gadā vairākas ANO institūcijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO), publiskoja ziņojumu, atklājot, ka pakļautība augstajam radiācijas līmenim kopumā varētu būt nāves cēlonis ap 4000 cilvēku.

Turpretī citas ANO aģentūras skaidro, ka līdzās tiem 30 cilvēkiem, kas gāja bojā neilgi pēc avārijas, vēl tikai 19 miruši no akūta radiācijas sindra, bet pārējo cilvēku nāves cēloņi ir citi.

Tikmēr starptautiskā vides aizstāvju organizācija «Greenpeace» 2006.gadā apsūdzēja ANO institūcijas nepietiekamā avārijas seku novērtējumā. Pēc «Greeomnpeace» aplēsēm, Černobiļas katastrofa izraisījusi nāvējošu vēzi aptuveni 93 000 cilvēku.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu