KNAB vērsies prokuratūrā par ostas objektu nonākšanu Šķēles ģimenes rokās

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles (PLL) ģimenes uzņēmuma «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» rokās, ziņo portāls «Pietiek.com».

Ģenerālprokurors informēts par šo «zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī par to, ka, «lai dotu iespēju SIA «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos». Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.

Bethers KNAB informēja, ka gandrīz gadu viņš Privatizācijas aģentūras valdei un padomei, Valsts zemes dienestam, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei un Tieslietu ministrijai uzstājis, ka šo zemesgabalu lietošanas mērķis noteikts nepareizi, un ministrija beigu beigās tiešām atzinusi, ka pielaista kļūda. Taču labot būtiskāko - pārrēķināt zemes cenu - Privatizācijas aģentūras valde kategorisku atteikusies.

«Kopumā trīs zemesgabali pārdoti par 2 059 940 latiem. Pēc manām aplēsēm, tie bija jāpārdod par 5 420 894 latiem, tātad valsts nav saņēmusi 3 360 954 latus. Ceturtais ar visu nepareizo lietošanas mērķi nodots «Valsts nekustamo īpašumu» pārvaldījumā, uzzināt tā tālāko likteni man nav nekādu iespēju. Taču neticu, ka tur kāds steigtos mainīt lietošanas mērķi un nomas maksa par to visdrīzāk tiek iekasēta pazeminātā apmērā,» iesniegumā KNAB norādīja Bethers.

Nu KNAB pārbaudi pabeidzis un ģenerālprokuroram ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemesgabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.

«Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),» norādīts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.

Tāpat KNAB lūdzis ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto noteikumu par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).

Pārbaudē KNAB konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēļu ģimenes uzņēmums «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» likumā nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar ko ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemes gabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.

Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēļu ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēļu uzņēmuma ierosinājums šos zemesgabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006.gada 31.augusta.

Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs bija Šķēles ģimenes uzņēmums, tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību.

Kā rāda «Lursoft» datu bāze, 56,72% uzņēmuma «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» pieder SIA «Inpo 1». Šī SIA pieder uzņēmumam «Privāto aktīvu pārvalde», bet tas - SIA «Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem». Savukārt šajā SIA pa 10% pieder Šķēles ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim un Šķēles grāmatveža Harija Krongorna dzīvesbiedrei, savukārt pārējie 80% - Šķēles dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei un abām meitām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu