/nginx/o/2018/07/17/10400068t1h452b.jpg)
Centrālās bankas valūtas īstenotās rubeļa devalvācijas rezultātā situācija valstī ir ievērojami pasliktinājusies, un Baltkrievijas iedzīvotāji dienas laikā kļuvuši uz pusi nabagāki, vēsta Krievijas biznesa medijs RBC.
Vidējā alga Baltkrievijā ASV dolāru izteiksmē pēdējo divu dienu laikā ir samazinājusies līdz 150-250 dolāriem, salīdzinot ar pirms pagājušā gada decembra prezidenta vēlēšanām prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņotajiem 500 dolāriem.
Kā ziņots, Baltkrievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja par Baltkrievijas valūtas - rubeļa - oficiālu devalvāciju vairāk nekā 50% apmērā.
Tādējādi sākot ar 24.maiju, rubeļa oficiālais kurss pret dolāru būs 4930 rubeļi, bet pret eiro - 6914,82 rubeļi.
Savukārt Baltkrievijas privātās bankas dolāra kursu noteikušas 5025 līdz 5028 rubeļu līmenī, kas ir tuvu oficiāli noteiktajam maksimālajam kursam - 5028,6 rubeļi par dolāru.
Baltkrievijas Centrālā banka informē, ka tuvākajā nākotnē nav plānots palielināt komercbankām pārdodamās valūtas apjomu, tādējādi cenšoties veicināt valūtas pieejamību.
Līdzīga situācija valstī vērojama jau pēdējos divos mēnešos.
Tajā pat laikā internetā dolāru pērk par 6000 līdz 7000 rubeļu, bet melnajā tirgū dolāra cena sasniedz pat 10 000 līdz 12 000 rubeļu.
Valūtas krīze rubeļa devalvācijas priekšvakarā un pēc tās ir izraisījusi nelikumīgu finanšu aktivitāšu apjoma pieaugumu, tiesībsargājošajām institūcijām cenšoties aktīvi cīnīties ar nelikumīgu valūtas tirdzniecību.
Baltkrievijas mediji ziņo, ka aizturēti jau vairāki desmiti nelegālo valūtas tirgotāju.
Tajā pat laikā Baltkrievijā vērojams straujš dažādu preču pieprasījuma pieaugums un veikalos ir izveidojies dažādu sadzīves preču deficīts.
Sadzīves tehnikas veikalu plaukti ir gandrīz tukši - iedzīvotāji aktīvi iegādājušies tādas preces kā ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas un mikroviļņu krāsnis.
Iedzīvotāji aktīvi pērk arī mēbeles.
Tajā pat laikā valsts varas iestādes arī aizliegušas bankām izsniegt patēriņa kredītus.
Strauju cenu kāpumu un pieprasījuma pieaugumu pēdējo divu dienu laikā piedzīvojuši arī pārtikas produkti.
Cūkgaļas un liellopu gaļas cena Baltkrievijā divu dienu laikā ir palielinājusies par 8% līdz 12%.
Savukārt vairāku citu pārtikas produktu cenas sasniegušas rekordaugstu līmeni.
Iedzīvotāji aktīvi izpērk pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, tajā skaitā sāli.
Strauju kāpumu maijā piedzīvojušas arī kafijas un tējas cenas.
Piemēram, paciņa lētākās kafijas aprīlī valstī maksāja aptuveni 7000 rubeļu, bet šobrīd - jau 20 000 rubeļu.
Savukārt tējas cena kopš maija vidus ir palielinājusies par 5000 līdz 7000 rubeļu.
Tajā pat laikā mājokļu īres cena valstī pēdējā mēneša laikā ir palielinājusies par aptuveni 30%.
Savukārt Baltkrievijas valsts naftas kompānija «Belņeftehim» otrdien paaugstināja degvielas mazumtirdzniecības cenas, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar nepieciešamību aizsargāt iekšzemes tirgu.
Tādējādi «Normal-80» markas benzīna cena paaugstināta par 22,2% - līdz 3850 rubeļiem par litru, «AI-92» markas benzīna cena palielināta par 19,7% - līdz 3950 rubeļiem, bet «AI-95» markas benzīns sadārdzinājies par 16% - līdz 4350 rubeļiem.
Savukārt dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 23,8% un sasniegusi 3900 rubeļus par litru.
Kā ziņots, Baltkrievijas finansiālā situācija saasinājās šā gada sākumā, kad valsts budžets vairs nevarēja izturēt Baltkrievijas sociālās politikas un prezidenta Aleksandra Lukašenko pirms pagājušā gada decembra prezidenta vēlēšanām doto solījumu spiedienu.
Pasliktinājās situācija valsts tekošajā kontā, bet ažiotāža ap valūtu negatīvi ietekmēja valsts valūtas rezervju apjomu.
Galu galā Baltkrievijas varas iestādes bija spiestas īstenot virkni pasākumu, kas paredzēti valūtas kursa stabilizēšanai.
Savukārt pagājušajā nedēļā valsts premjerministrs Mihails Mjasņikovičs paziņoja, ka Baltkrievija no Eirāzijas Ekonomiskās kopienas Pretkrīzes fonda saņems aizdevumu 3-3,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
Mjasņikovičs atklāja, ka, saņemot aizdevumu, Baltkrievija apņēmusies samazināt tekošā konta deficītu, galvenokārt īstenojot privatizācijas programmu un piesaistot ārvalstu investīcijas.