Informācijas publiska paušana par kratīšanām var traucēt izmeklēšanai un personām, pie kurām atrodas būtiski dokumenti, dot iespēju slēpt iespējamos pierādījumus, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes pasniedzējs, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (V) padomnieks un bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Maizītis skaidroja, ka kratīšanā, kas ir izmeklēšanas darbība, nepieciešama arī daļa pārsteiguma efekta. «Kāda izveidosies situācija, ja dienas sākumā izies ar paziņojumu, ka šodien mēs izdarīsim kratīšanu tur un tur. Vienmēr ir jābūt samērībai starp izmeklēšanas interesēm un sabiedrības tiesībām uz informāciju. Es uzskatu un arī likums to nosaka, ka šajā sākumstadijā izmeklētajam ir tiesības un pienākums saglabāt izmeklēšanas informāciju,» sacīja bijušais prokurors.
Viņš arī uzsvēra, ka izmeklēšanas noslēpums aizstāv ne tikai izmeklētāja intereses, bet arī to personu intereses, pie kurām tiek izdarītas šīs kratīšanas. Maizītis atzīmēja, ka katram informācijas paudējam ir savas intereses.
Vaicāts par kratīšanu apjomu, Maizītis norādīja, ka likums pieļauj sadarbību starp vairākām tiesībsargājošajām iestādēm kratīšanu veikšanā. Tādos gadījumos tiek veidotas izmeklēšanas grupas. Būtiskākais, kas liecina par kratīšanu apjomu, meklējamās informācijas apjoms - priekšmeti vai dokumenti, kas jāatrod.
Kā ziņots, KNAB šodien veic virkni kratīšanu. Centra rajona tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka pagājušās nedēļas piektdienā, 20.maijā, izmeklēšanas tiesnesis sankcionējis aptuveni 40 KNAB pieteiktas kratīšanas. Par to, ar kādiem kriminālprocesiem tās saistītas, tiesa informāciju nesniedz.
KNAB darbinieki veikuši kratīšanu Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošajā Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošā SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» telpās un citos uzņēmumos, aģentūrai LETA apstiprināja iesaistītās amatpersonas.
Kratīšanas sākušās trešdien no rīta. KNAB nekādus komentārus pagaidām nesniedz.
