Viens tautas skaitītājs nav godprātīgi pildījis savu darbu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Veicot tautas skaitītāju darba kvalitātes pārbaudi, atklāts tikai viens gadījums, kad tautas skaitītājs savu darbu nebija pildījis godprātīgi, biznesa portālam «Nozare.lv» pastāstīja sociālo pētījumu kompānijas SIA «GFK Custom Research Baltic» («GfK Baltic») vadītāja Iluta Skrūzkalne.

Viņa sacīja, ka šis gadījums noticis jau pirmajās tautas skaitīšanas nedēļās un negodīgais tautas skaitītājs savus pienākumus veica Rīgā. Viņa ievadītie dati izrādījušies daļēji neprecīzi, un, pēc Skrūzkalnes sacītā, tas ātri vien ticis atklāts, un no šī tautas skaitītāja pakalpojumiem kompānija atteicās.

Viņa apgalvoja, ka tiek pārbaudīts katra tautas skaitītāja darbs, tāpēc šis rādītājs esot ļoti labs un liecinot, ka tautas skaitītāji pret saviem pienākumiem izturējušies ļoti atbildīgi.

Lai arī iepriekš vairākkārt publiski paustas bažas par tautas skaitīšanā iegūto datu ticamību, Skrūzkalne uzskata, ka dati būs ticami, jo jautājumi šajā projektā nebija sensitīvi.

«Vienīgais, kas mums rada bažas, ir emigrācijas novērtējums,» atzina Skrūzkalne. Viņa skaidroja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumiem marta beigās par finanšu sankcijām pret izbraukušajiem un viņu Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem «GfK Baltic» uzreiz novēroja emigrantu reģistrācijas kritumu tautas skaitīšanas datu bāzēs.

Skrūzkalne arī piebilda, ka pirms tautas skaitīšanas norises iztrūka vēl pamatīgāks skaidrojošais darbs par to, ka iegūtie dati nav juridiski saistoši un tos neizmantos pret iedzīvotājiem kā pierādījumus jel kādām represijām. Tāpat iztrūcis arī skaidrojošais darbs par to, cik nozīmīgi ikvienam no mums ir piedalīties tautas skaitīšanā.

Tautas skaitīšanas otrais posms noslēgsies 31.maijā, un šonedēļ no teju 2000 tautas skaitītajiem darbu turpināja vairs tikai 600.

Līdz 24.maijam tautas skaitītāji bija saskaitījuši vairāk nekā 1,2 miljonus iedzīvotāju. Skrūzkalne sacīja, ka «GfK Baltic» ir ne tikai sasniegusi līgumā ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) noteikto kvotu, bet arī pārsniegusi to un joprojām turpina iedzīvotāju skaitīšanu.

Attiecībā uz mājokļiem kvota gan vēl nav sasniegta, un pietrūkst 35 000 mājokļu, ko «GfK Baltic» plāno izpildīt līdz 31.maijam, jo šonedēļ un nākamnedēļ tautas skaitītāji slēgs visas tās anketas, kuru mājokļos iedzīvotājus nevarēja sastapt. Tādejādi anketas būs iegūtas arī par šiem mājokļiem.

Balstoties uz CSP datiem, ka Latvijā ir 2,225 miljoni iedzīvotāju, Skrūzkalne pieļāva, ka nesaskaitīt vēl ir aptuveni 200 000 valsts iedzīvotāju.

Pēc 31.maija, kad līdz 10.jūnijam atkal varēs saskaitīties internetā, «GfK Baltic» speciālisti turpinās veikt kvalitātes kontroli, kas noslēgsies jūnija vidū. Pēc tam tiks veikts arī gala maksājumu aprēķins tautas skaitītājiem.

Lūgta novērtēt, kā veicies projekta īstenošanā, Skrūzkalne sacīja, ka no «GfK Baltic» puses projekts esot bijis ļoti labi saplānots un vadīts.

«Uzskatu, ka «GfK Baltic» ir tikusi galā ar šo milzīgo uzdevumu gandrīz teicami, ja vien neskaita, ka neparedzējām tik lielu slodzi grāmatvedībai,» teica uzņēmuma vadītāja.

Kā ziņots, tautas skaitīšanas procesā līdz 17.maijam bija saskaitīti ap 1,8 miljoni Latvijas valsts iedzīvotāju.

Pirmajā posmā internetā tika saskaitīti aptuveni 600 000 jeb 30% valsts iedzīvotāju. Saskaitīties internetā varēs arī no 1.jūnija līdz 10.maijam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu