Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10401014t1he993.jpg)
Režisora Andra Gaujas veidotā dokumentālā filma «Ģimenes lietas» guvusi uzvaru starptautiskajā konkursa programmā Melnkalnes starptautiskajā kinofestivālā «UnderhillFest», aģentūru LETA informēja filmas režisors.
Dokumentālā filma «Ģimenes lietas», kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2010.gada 23.septembrī, jau piedalījusies vairākos filmu festivālos, kā arī vasarā turpinās dalību vienlaikus trijos ASV kinofestivālos.
Jūnijā filma tiks izrādīta Losandželosas filmu festivālā, tā tiks demonstrēta ASV nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā «Silverdocs» un tiks rādīta arī Ņujorkas festivāla «Rooftop Films» speciālajā seansā Bruklinas Automehānikas koledžas parkā.
Dokumentālā filma «Ģimenes lietas» ir stāsts par sarežģītu attiecību mezglu, kura pamatā ir incests - sociālu tabu un reliģisko normu pārkāpums. Tomēr incests noticis jau sen, un patlaban tā ir tikai viena no problēmām, kas nomāc filmas varoņu dzīvi.
Filmas sižeta centrā ir 28 gadus veca sieviete Zanda, kura cenšas izdzīvot ar saviem diviem bērniem Kurzemes ciematā. Viņas bērnu tēvs ir viņas brālis, kurš izcieš gadu cietumsoda. Filma seko Zandas dzīvei gada garumā. Šajā laikā viņa cenšas tikt galā ar visaptverošo nabadzību un ciema dzērāju mīlas apliecinājumiem. Šo trīs vīriešu portretējums ir grotesks un atpazīstams - Oskars ir dzīvespriecīgs lauku puisis, kurš, neskatoties uz konfliktiem ar savu vecmāmiņu, mīl kārtīgi iedzert un pārbaudīt savus spēkus asprātībā un atraktivitātē. Džonis ir vīrietis labākajos gados, kurš Zandas simpātijas mēģina iekarot ar drāmas palīdzību, savukārt Andulis ir varbūt vispatiesākais savās jūtās pret Zandu, tomēr tikpat bezpalīdzīgs kā visi pārējie. Tajā pašā laikā ciema Sociālais dienests spiež Zandu pieņemt sarežģītu lēmumu - turpinot kopdzīvi ar brāli, sievietei var tikt atņemtas mātes tiesības.
Filma ir aizkustinošs un nepielūdzams skats uz vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo ekstremālā Latvijas sabiedrības nomalē. Filma piedāvā intīmu šīs cilvēku grupas portretu, kur viegli ievainojams ir katrs. Filma ir šokējoša savā ekstrēmo situāciju atainojumā, taču tās varoņi nezaudē humora izjūtu un optimismu skaudro likteņu pavērsienu priekšā.
Gaujas veidotā filma jau tapšanas stadijā izraisīja interesi starptautiskajā kino vidē.
Režisoram Gaujam šī bija trešā dokumentālā filma. Arī pirmās divas piesaistīja skatītāju uzmanību ar izaicinošām tēmām - 2006.gada filma «3000 km līdz Apsolītajai zemei» stāstīja par ebreju kopienu Latvijā, bet 2009.gada filmas «Viktors» varonis zaudē cīņu ar vēzi.