Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt lēmumu par viņa iekļaušanu tā dēvētajā «melnajā sarakstā» jeb to personu sarakstā, kurām liegta ieceļošana Latvijā, kā arī uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) izsniegt viņam uzturēšanās atļauju.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lužkova pieteikumu pret PMLP, kurā lūgts izsniegt viņam uzturēšanās atļauju Latvijā, taču atteikusies pieņemt izskatīšanai pieteikumu par Lužkova iekļaušanu «melnajā sarakstā».
Lēmums par atteikumu skatīt pieteikumu šajā daļā pieņemts, jo tiesa konstatējusi, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) šā gada 17.janvāra lēmums Nr.4, ar kuru Lužkovs iekļauts to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijā ir aizliegta un aizliegums ieceļot noteikts uz nenoteiktu laiku, bijis pārsūdzams ģenerālprokuroram, kura lēmums savukārt bijis galīgs, un tāpēc Lužkova pieteikums šajā daļā nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.
Par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai Lužkovs17.maijā iesniedzis blakussūdzību, kas nosūtīta izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesa sūdzību pieņēmusi, un to paredzēts izskatīt 12.augustā rakstveida procesā.
LETA jau ziņoja, ka šā gada februārī Lužkovam tika nosūtīts atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Tas, ka Lužkovam tiks atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, bija prognozējams jau tad, kad toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) pieņēma lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu jeb tā dēvētajā «melnajā» sarakstā, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta 1.daļas 7.punktu ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir liegta.
Lužkovs laikrakstā «Diena» iepriekš publicētā intervijā bija izteicies, ka joprojām nav atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Intervijā laikrakstam Lužkovs vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju tieši Latvijā, nevis kādā citā Eiropas valstī, pamatoja ar to, ka «Latvija ir izdevīgāks variants. Šeit faktiski nav valodas barjeras, man ir saprotama cilvēku mentalitāte, Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus ir interesantāk nekā Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs.»
Pēc Lužkova teiktā, Latvija pati aicinājusi cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku. Viņš to uzskatot par gana labu iemeslu, taču uzturēšanās atļauja neesot viņa pašmērķis.
Iegūstot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pievērstos biznesa projektiem, kas, pēc viņa teiktā, «tik ļoti nepieciešami jūsu valstij». Uzturēšanās atļauja viņam nozīmētu tiesības brīvi veidot biznesu un bez problēmām apmeklēt Latviju, lai izpētītu situāciju, tirgus konjunktūru, intervijā skaidroja Maskavas eksmērs.
Pēc aiziešanas no mēra amata Lužkovs esot kļuvis brīvāks, lai darbotos biznesā, saimniecības lietās, kur viņam esot lielāka pieredze nekā politikā, - pirms ievēlēšanas par Maskavas mēru viņš 28 gadus nostrādājis augstos amatos ķīmiskās rūpniecības nozarē.
Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā, liedzot iebraukšanu Latvijā, Lužkovs uzskatot par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts.
Lužkovs apgalvo, ka nekad neesot teicis neko sliktu par Latviju. «Jā, es izteicos bargi, bet tas bija par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli. Vai tad man nav tiesību paust savu viedokli? Daudziem tas nepatika. Kā pilsētas mēram man bija jāpauž ne tik daudz savs, cik sabiedrības viedoklis,» skaidro eksmērs.
Atbildot uz jautājumu, vai uzturēšanās atļaujas atteikums varētu būt saistīts ar Latvijas valdības vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju un neprovocēt Kremli, Lužkovs uzsver, ka «Latvijai pienācis laiks atteikties no izdabāšanas citiem. Latvija ir neatkarīga valsts. Ja kāds teiktu, ka Latvijas varas iestādes šo lēmumu pieņēmušas pēc Krievijas varas iestāžu ieteikuma, tas būtu skandāls».
Kā ziņots, telekompānijas «TV3» raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka Lužkovs vēloties pārcelties uz dzīvi Latvijā. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu «Rietumu bankas» kapitālā.
Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem - vēl rudenī viņš izteicās, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.
Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamatojis ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu - «Rietumu bankas» subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas kādā noliktavas ēkā Jūrmalā.
Mūrniece vēlāk paziņoja, ka iekļauj Lužkovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, jo viņš nemīl šo valsti un viņam ir naidīga attieksme pret Latviju.
