Vērtējot Latvijas demogrāfisko stāvokli, kas izriet no Tautas skaitīšanas rezultātiem, kas zināmi šodien, demogrāfs Ilmārs Mežs atzina, ka tas ir skumjš.
Demogrāfs par Latvijas «mirušajām dvēselēm»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā laikrakstam «Diena» viņš sacīja: «Ekonomiskās emigrācijas apjoms acīmredzot ir bijis vairākas reizes lielāks, nekā līdz šim bija domāts. Nekā citādi kā ar emigrāciju šie iedzīvotāju zudumi nav skaidrojami. Varētu būt daži tūkstoši vai pat daži desmiti tūkstoši, kas varētu būt mērķtiecīgi izvairījušies no Tautas skaitīšanas. Līdzīgi arī iepriekšējā Tautas skaitīšanā pieskaitīja, ja nemaldos, 45 tūkstošus cilvēku, kurus neizdevās satikt tautas skaitītājiem, ar domu, ka tie izgājuši uz neilgu brīdi. Bet šīs «mirušās dvēseles» patiesībā jau tolaik bija uz ārzemēm izbraukušie. Jau toreiz oficiālajā statistikā iedzīvotāju skaits bija par lielu. Līdz šim bijām domājuši, ka ekonomisko emigrantu skaits ir ap 100 tūkstošiem cilvēku, tagad diemžēl izrādās, ka emigrantu skaits ir 200 tūkstoši, ja ne vēl vairāk.»
Viņš arī atzina, ka būs diezgan liels spiediens uz Tautas skaitīšanas rezultātu apšaubīšanu, jo tas neapmierinās pašvaldību.
«Piemēram, ja nelielā pašvaldībā, kurā skaitās seši tūkstoši iedzīvotāju, ir saskaitīti tikai 4,5 tūkstoši, tad pašvaldība gribētu, lai nepieskaitītos emigrantus kaut kā pieskaita, jo citādi var samazināties pašvaldības budžeta finansējums. Bet tādas ir faktiski visas Latvijas pašvaldības,» sacīja Mežs.
Jautāts, vai varētu izrādīties, ka Rīgā iedzīvotāju skaits ir lielāks, nekā domāts, demogrāfs uzskata, ka pēc loģikas tā vajadzētu būt, jo pietiekoši daudzus gadus iedzīvotāji turpinājuši pārcelties no pārējās provinces uz galvaspilsētu un tās apkārtni.
«Tomēr iespējams, ka liela daļa no tiem, kas reāli ir pārcēlušies un dzīvo Rīgā, deklarējušies savās iepriekšējās dzīvesvietās novados. Daudzi, kuriem ir jāīrē dzīvoklis, neuzrāda reālo dzīvojošo skaitu tajā, lai samazinātu komunālos maksājumus, kuri tiek rēķināti, izejot no dzīvoklī dzīvojošo cilvēku skaita. Nedomāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaits būs pieaudzis, drīzāk tas būs samazinājies mazāk nekā citās pašvaldībās,» skaidroja demogrāfs.
Viņš atzina, ka būtisks jautājums ir tas, vai reālais iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks vai tomēr vēl mazāks, nekā to rāda Tautas skaitīšanas rezultāti.
Demogrāfs teica: «Tautas skaitītājiem ir iespējams to konstatēt, ņemot vērā interneta adresi, no kurienes cilvēks ir pieskaitījies. Tomēr pastāv bažas, ka, ņemot vērā, ka emigrējošo skaits var izrādīties trīs reizes lielāks, viņiem kāds varētu pārmest nekvalitatīvu skaitīšanas izpildi. Baidoties no tā, tautas skaitītāji varētu būt tendēti neatsijāt tos, kas deklarējušies no ārzemēm, uzrādot, ka viņi joprojām dzīvo Latvijā.»