Sociālo pētījumu kompānija SIA «GFK Custom Research Baltic» («GfK Baltic») par darbu tautas skaitīšanā saņems par 80 000 latu mazāku summu nekā sākotnēji bija paredzēts noslēgtajā līgumā ar Centrālās statistikas pārvaldi (CSP), biznesa portālam «Nozare.lv» pastāstīja «GfK Baltic» vadītāja Iluta Skrūzkalne.
Saskaņā ar CSP iepriekš sniegto informāciju tautas skaitīšanas kopējais budžets no 2010.gada līdz 2013.gadam ir 6,5 miljoni latu. Par datu ieguvi tautas skaitīšanas otrajā posmā bija noslēgts līgums ar atklātā konkursā izraudzīto «GfK Baltic» 2,78 miljonu latu vērtībā.
Pagājušās nedēļas beigās CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane biznesa portālam «Nozare.lv» apliecināja, ka tautas skaitīšanas izmaksas būs mazākas par sākotnēji plānotajām, tomēr, cik liels varētu būt ietaupījums, pagaidām nav zināms, jo skaitļi vēl tiek precizēti.
Kā skaidroja Skrūzkalne, «GfK Baltic» samaksa samazinājusies, jo bijušas nelielas izmaiņas darba apjomā. Piemēram, apsekojamo iedzīvotāju skaits pēc pirmās skaitīšanās internetā, kurš jāsaskaita «GfK Baltic», bija samazinājies par 30%, bet mājokļu - tikai par 13%. Sākotnēji CSP prognozēja, ka internetā saskaitīties 10% iedzīvotāju, bet «GfK Baltic» prognozēja un arī aptauju dati rādīja, ka internetā varētu saskaitīties 25% iedzīvotāju.
Tomēr tas, ka internetā saskaitījušos iedzīvotāju skaits krietni atpalika no internetā saskaitītajiem mājokļiem, nozīmēja, ka «GfK Baltic» nodrošinātajiem tautas skaitītājiem tāpat bija jāapmeklē jau sākotnēji ieplānoto adrešu skaits, kas arī bija otra no lielākajām izmaksu pozīcijām.
Skrūzkalne minēja, ka, piemēram, transporta izmaksas sadārdzināja benzīna cenas pieaugums mazumtirdzniecībā par 25%, salīdzinot ar 2010.gada vasaru, kad tika veidota tāme.
Tomēr, pēc Skrūzkalnes teiktā, «GfK Baltic» uzņēmās vairākus darba uzdevumus, ka sākotnēji nebija iekļauti līgumā, piemēram, veica iedzīvotāju pieņemšanu un anketu aizpildīšanu CSP tautas skaitīšanas centros, kā arī turpināja darbu vēl pēc tam, kad bija sasnieguši savu līgumā noteikto saskaitāmo iedzīvotāju un mājokļu kvotu.
Skrūzkalne saka, ka arī tautas skaitītājiem palielināta sākotnēji solītā samaksa un maksāts arī par neatbildētību, kas sākumā vispār netika solīts. Proti, samaksāts arī par tām adresēm, kurās neviens iedzīvotājs netika sasniegts dažādu iemeslu dēļ, piemēram, nav adreses, adresē neviens vairs nedzīvo, nevar sastapt arī pēc trešās mājokļa apmeklējuma reizes vai cilvēki atsakās atbildēt.
Kopumā «GfK Baltic» tautas skaitītāji saskaitīja 1 276 435 iedzīvotājus, kas ir par 3,5% vairāk nekā 1 233 000 līgumā noteiktie iedzīvotāji. Līgumā noteikto 827 000 mājokļu vietā «GfK Baltic» saskaitīja 845 260 mājokļus, par 2,2% pārsniedzot nepieciešamo skaitu.
Pēc Skrūzkalnes sacītā, datu kvalitāti CSP ir novērtējusi kā labu.
Taujāta par to, kādas lielākās problēmas konstatētas tautas skaitīšanas procesā, viņa atzina, ka tautas skaitītāju darba uzdevumi kopumā nebija ļoti kvalitatīvi, jo tie tika veidoti no valsts reģistriem, kuru kvalitāte ietekmēja veicamā darba apjomu. Proti, neprecizitāte datu reģistros ievērojami palielināja skaitītāju veicamā darba apjomu, tika izveidotas vairāk nekā 40 000 jaunu adrešu, kas nebija darba uzdevumos, tika apmeklētas ļoti daudzas - aptuveni 30 000 - adreses, kuras dabā neeksistē.
Nezinot, cik cilvēki saskaitīsies internetā, nevarējis arī prognozēt, kā veidot iecirkņus un cik datori ir vajadzīgi. Skrūzkalne uzskata, ja būtu bijis ilgāks plānošanas posms, būtu pieticis ar mazāku datoru skaitu, jo, piemēram, dažos iecirkņos saskaitījusies pat vairāk nekā puse no tajos iekļautajiem iedzīvotājiem, līdz ar to «GfK Baltic» bija šādi iecirkņi jāapvieno, lai tie būtu pievilcīgi no darba apjoma viedokļa skaitītājiem.
Tautas skaitītāji ar datoriem rīkojušies ļoti rūpīgi. «GfK Baltic» esot jāsamaksā tikai par sešiem bojātiem datoriem. Tomēr esot žēl, ka par, piemēram, ekrāna labošanu datoru piegādātājiem esot jāmaksā summa, kas līdzvērtīga jauna datora vērtībai jeb vairāk nekā tā vērtība, par kuru viņi tālāk pārdod šos datorus tirgū.
Tomēr organizāciju sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm viņa novērtēja kā ļoti labu, īpaši atzinīgus vārdus veltot tautas skaitītājiem, kuri bijuši apzinīgi, godprātīgi un aktīvi.
«Lielākais šī projekta izdošanās nosacījums bija mūsu vairāk nekā 2000 cilvēku lielā komanda un tas, kā izplānojām, veidojām un motivējām šo komandu, kā arī kopējā projekta plānošana un menedžments,» sacīja Skrūzkalne.
Kā ziņots, ņemot vērā ievērojamo divkārt saskaitījušos personu skaitu un arī notiekošās rezultātu kvalitātes pārbaudes, pagaidām CSP nevēlas precizēt, par cik iedzīvotājiem tautas skaitīšanā iegūta informācija, norādot, ka pagaidām tie ir jau iepriekš minētie 1,9 miljoni.
Iepriekš Behmane atzina, ka tautas skaitīšanā informācija nav iegūta par aptuveni 300 000 iedzīvotāju, tāpēc turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Taujāta, vai CSP jau ir kādas aplēses par emigrējušos personu skaitu, Behmane informēja, ka gan oficiāli (reģistrējušies pirms aizbraukšanas), gan neoficiāli aizbraukušie veido aptuveni 50 000. Tomēr arī šie dati CSP vēl jāpārbauda.
Behmane gan atturējās prognozēt, cik iedzīvotāju galu galā varētu būt Latvijā, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu būs gada beigās.
Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti būs zināmi decembrī, bet oficiālie - nākamā gada februārī.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā, kas norisinājās 2000.gadā, tika saskaitīti 2,38 miljoni valsts iedzīvotāju.
