Vilnītis zina, kādam jābūt KNAB vadītājam, lai «biroja darbinieki viņu netītu ap pirkstu»

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iecelšana, gan noņemšana ir politisks lēmums, savu viedokli aģentūrai LETA pauda biroja bijušais priekšnieks Normunds Vilnītis.

Vilnītis norādīja, ka no savas personīgās pieredzes secinājis - kritēriju izvirzīšana un izmaiņas KNAB priekšnieka atlasē neko neuzlabos. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka priekšniekam būtu jābūt juristam ar augstāko izglītību - maģistram vai doktoram - un jābūt operatīvā un izmeklēšanas darba pieredzei, jo «pretējā gadījumā pastāv iespēja biroja darbiniekiem tīt ap pirkstu priekšnieku, kā viņi to vēlas».

Kā ziņots, Vilnītis no KNAB priekšnieka amata ar Saeimas balsojumu tika atbrīvots 16.jūnijā. Slēgtajā balsojumā par Vilnīša atlaišanu nobalsoja 82 deputāti, pret nebija neviens, bet divi deputāti atturējās.

Patlaban KNAB priekšnieka pienākumus pilda Strīķe.

LETA jau vēstīja, ka jūnija beigās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, izskatot Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātās izmaņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, konceptuāli atbalstīja papildu kritēriju noteikšanu biroja vadītāja amata kandidātiem.

Valsts prezidents iesniegtajā likumprojektā piedāvā kritēriju, ka amata kandidātam jābūt vismaz divu gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Taču saskaņā ar šādu formulējumu KNAB vadītāja amatam nevarētu pretendēt ne tiesneši, ne prokurori, skaidroja Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Atsevišķi komisijas deputāti atzina, ka sīku kritēriju noteikšana likumā sevi var neattaisnot, tādējādi samazinātos iespējas atrast patiesi piemērotu KNAB vadītāju. Tomēr vairums komisijas sēdē esošu deputātu konceptuāli atbalstīja likumprojektu.

«Likumprojektā jāprecizē piedāvātā norma par kandidāta izglītību, profesionālo pieredzi un politisko darbību. Iespējams, vienlaikus jādebatē arī par pašu kandidātu izvirzīšanas procesu, lai tas būtu profesionāls un politiski neitrāls,» skaidroja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Savukārt KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece uzsvēra, ka priekšnieka atlasei būtu nepieciešams veidot komisiju Ģenerālprokuratūra vadībā, kuras sastāvā būtu Augstākās tiesas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts kanceles pārstāvji un pretkorupcijas eksperti. Tāpat Kurpniece norādīja, ka pašlaik atlases kritēriji KNAB priekšniekam ir vājāki nekā biroja galvenajiem speciālistiem.

Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš atzīmēja, ka prezidenta priekšlikums par KNAB priekšnieka kandidātu desmit gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā var radīt problēmas un, iespējams, sašaurināt pretendentu loku.

Komisija rosinās likumprojektu «Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā» Saeimā skatīt kā steidzamu divos lasījumos.

Uz augšu