Domburs neizslēdz iespēju nākotnē iesaistīties politikā

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Diskusiju raidījuma «Kas notiek Latvijā?» vadītājs Jānis Domburs redz sev vietu arī ārpus žurnālistikas un neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu iesaistīties politikā.

«Es esmu visu ko žurnālistikā jau izmēģinājis. Ja nebūs interesanta priekšlikuma, tad darīšu kaut ko ārpus medijiem,» lūgts iezīmēt savus nākotnes plānus, intervijā aģentūrai BNS norādīja žurnālists.

Pagaidām sīkāk par šiem plāniem gan viņš atturējās runāt, norādot, ka nevēlas to darīt, pirms parakstīts līgums. «Taču ir divi virzieni, kas mani interesē. Viens, ko es esmu darījis arī paralēli žurnālistikai, un kas mani joprojām interesē, ir analītisks, pētniecisks un caur to arī kaut kādos gadījumos, konsultatīvs process. Otrs – tāpat Latvijā joprojām ir diskusijas un dažādi forumi, kurus esmu vadījis gan es, gan arī citi cilvēki. Šādas dažādas diskusijas notiks arī turpmāk. Var jau arī tur mani pieaicināt,» minēja žurnālists.

Komentējot attiecības ar Latvijas Televīziju (LTV), žurnālists gan bija skeptiski noskaņots, vien norādot, ka «kārtējo reizi esmu saņēmis kārtējo vēstuli no LTV, kurā viņi atkārtoti man izsaka to pašu piedāvājumu, ko es jau esmu vienreiz noraidījis, turklāt arī motivējis, kāpēc to noraidu».

Žurnālistu neapmierina iespēja vadīt vienas debates pirms paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, un, viņaprāt, televīzijai vajadzētu nākt ar skaidru piedāvājumu, ko tā sagaida un kādu raidījumu vēlas redzēt, nevis gaidīt priekšlikumus no viņa.

«Ja jau televīzija uzskata, ka viņiem ir cilvēki, kas spēj vadīt debates, ko viņiem vēl mocīties ar vienu vakaru priekš manis? Viņi arī šajā vēstulē aicina mani, kā ilggadēju un pieredzējuši televīzijas žurnālistu nākt ar saviem priekšlikumiem jauna formāta raidījuma izveidei LTV. Tomēr es atturēšos no šādas iniciatīvas. Pirmkārt, man nav skaidrs, ko nozīmē šis «jaunais formāts»? Otrkārt, LTV vispirms pašiem būtu jādefinē, kādos ietvaros, par kādu «jaunu formātu» tā interesējas. Un treškārt, man nav skaidri spēles noteikumi attiecībā uz šāda aicinājuma izvērtēšanu, jo ir agrākie precedenti, kad nevienam mani jaunie piedāvājumi nebija vajadzīgi,» klāstīja Domburs.

Domburs pieļāva iespēju, ka varētu strādāt arī citā televīzijā, piemēram, LNT, «taču pie pašreizējās konstrukcijas, ar pašreizējo īpašnieku un vadības sastāvu, droši vien mēs nespētu saprasties par vērtībām».

«Ekonomikas pirmais likums ir – pieprasījums rada piedāvājumu. (..) Ja kādam ir piedāvājums, ka viņi mani redz kaut kādā nišā un konkrētiem noteikumiem, tad ir par ko runāt. Bet nav jau to nišu. Es vismaz neko tādu neredzu. Nav jau noslēpums, ka daudzās citās valstīs, viņu vadošie televīzijas žurnālisti pelna vairāk par tur strādājošajiem skolotājiem vai mediķiem. Te brīnās par to, ka es izvirzu savas prasības. Bet nav jau problēmu, atrodiet 100 citu domburu un rullējiet tik uz priekšu!» bilda žurnālists. «Es esmu atvērts sarunām, turklāt ar jebkuru televīziju. Taču es esmu atvērts normālam piedāvājumam un nevis pēc principa: «ja tu kaut ko gribi, pastāsti mums, ko tu gribi.» Ja jums vajag – tad noformulējiet, ko jums vajag.»

Savukārt, komentējot baumas par viņa iespējamo iesaistīšanos politikā, Domburs uzsvēra, ka pagaidām viņam šādu plānu nav. Tomēr tas nenozīmē, ka «tuvāko 40 gadu laikā» tie nevarētu parādīties. Uz jautājumu, vai par šādu soli viņš varētu izšķirties tuvāko piecu, desmit gadu laikā, žurnālists gan atbildēt nevarēja.

«Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Šobrīd pats sev esmu pateicis, ka tagad nekādus plānus nezīmēju. Es nevaru to izslēgt, bet esmu ļoti uzmanīgs,» viņš atzina.

«Manuprāt, šobrīd ir nedaudz bīstama situācija, ka visi, kuriem ir mirkļa vājums, aiziet politikā un mēs par to vēl tagad priecājamies. Manuprāt, politika ir profesionāli ļoti grūts darbs un, lai tur strādātu, ir jābūt augstai kvalifikācijai. (..) Par sevi varu paškritiski teikt, ka viena lieta ir strādāt žurnālistikā, kas dod iespēju daudzas lietas pārzināt, bet žurnālistika neprasa pārzināt arī iekšējo, politisko procesu īpatnības vai tās ģenerējošo daļu. Žurnālists jau strādā kā preparētājs. Lai būtu labs politiķis, ir nepieciešams nopietnas zināšanas un uz to gadiem ilgi ir jāgatavojas,» savu redzējumu skaidroja Domburs.

«Kaut vai aiz pašcieņas, es neredzu, ka būtu korekti to darīt, tikai ņemot vērā manu atpazīstamību. Un mani nedaudz biedē tas, kas notiek apkārt – sabiedrība paģērē, lai tik ir jaunas sejas politikā. Nu tagad Saeimā bija 60 jaunas sejas un cik no tām sejām vispār saprata, kur viņi ir nonākuši? Es baidos, ka tā ir mazākā daļa,» viņš piebilda.

Uz augšu