Pēc ielaušanās Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā valstij ir jādomā, lai pārlieka taupība uz drošības rēķina neveicina vēl lielāku haosu, aģentūrai LETA skaidroja bijušais Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Pāvels Cvetkovs.
Valstij jādomā par iespējamiem riskiem, pārlieku taupot uz drošības rēķina
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ielaušanās prokuratūrā un kriminālprocesu materiālu pazušana, pēc Cvetkova domām, ir nebijis un nekaunīgs gadījums, kas nopietni prasa izvērtēt prokuratūras materiāli tehnisko bāzi.
Cvetkovs, kurš patlaban ir pensijā, prokuratūrā nostrādājis gandrīz 40 gadu un no 1994.gada līdz 2009.gadam bijis apgabala virsprokurors. Viņš sacīja, ka viņa karjerā nav bijis gadījuma, kad kāds iekļūtu prokuratūras telpās un tajās nozustu krimināllietas.
«Kamēr nav pierādīta krimināllietu zādzība, juridiski pagaidām mums to jāsauc par pazušanu. Saistībā ar to iekļūšanu prokuratūras telpās es vērtēju kā vienreizēju, nebijušu un nekaunīgu gadījumu. Izvērtējot notikušo, pirmais, ko es secināju, ir tas, ka diezin vai mēs varam uzskatīt prokuratūras materiāli tehnisko bāzi par pietiekamu, lai nodrošinātos pret tādiem iebrukumiem,» pauda Cvetkovs.
«Tie nav seifi, kuros glabājas lietas. Tās ir parastas, aizslēdzamas metāla kastes, kuras nav grūti uzlauzt. Mana darba laikā, cik atceros, seifs bija tikai manā kabinetā, bet prokuroriem bija metāla kastes, kuras par seifiem grūti nosaukt,» pauda bijušais virsprokurors.
Viņš iesaka valstij no šā gadījuma mācīties un apdomāt, vai ir lietderīgi taupīt un ekonomēt uz prokuratūras drošības rēķina. Viņaprāt, visu prokuroru rīcībā būtu jābūt seifiem ar īpašu drošības sistēmu, nevis parastām aizslēdzamām metāla kastēm. Arī prokuratūras telpas, pēc Cvetkova domām, neesot pietiekami drošas.
«Kad 2009.gadā es devos pensijā, apgabala prokuratūra vēl atradās Zemgales apgabaltiesas ēkā, kas, manuprāt, bija drošāka. Taču esmu apciemojis kolēģus arī jaunajās telpās un secinājis, ka ir diezgan nožēlojami, ka prokuratūra atrodas vien ar kosmētisko remontu sakārtotos kabinetiņos - kaimiņos autoservisam un veikalam. Domāju, ka arī signalizācijai būtu jābūt rūpīgāk ierīkotai,» uzskata Cvetkovs.
Bijušais virsprokurors skaidroja, ka kādas lietas nozagšana tāpat nenovērš tās izskatīšanu tiesā, taču prokuratūras darbiniekiem tas rada milzu darbu kriminālprocesa materiālu atjaunošanā.
Tāpat mēdzot būt atsevišķi pierādījumi, kurus ir grūti atjaunot vai kuri nav restaurējami. Atjaunojot lietas, dažās detaļās ir sarežģītāks pierādīšanas process, jo lieciniekiem aizmirstas notikušā detaļas, cilvēki tās cenšas restaurēt atmiņā, ko iespaidojis laiks. «Es domāju, ka tie, kas to izdarīja, labi saprata šādas detaļas,» sacīja Cvetkovs.
Viņš uzskata, ka cilvēki, kas iekļuva prokuratūras telpās, bijuši «ļoti motivēti un iekļuvuši, lai zagtu konkrētu lietu», bet citas lietas paņēmuši klāt, lai jauktu pēdas izmeklētājiem.
Līdzīgās domās ir bijusī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka, kas arī patlaban ir izdienas pensijā. Arī viņa uzskata, ka paņemtas vairākas lietas tāpēc, lai jauktu pēdas, meklējot, kurā lietā iesaistītie gribējuši to nozagt. Tāpat viņa uzskata, ka tie, kas ielauzās, visu rūpīgi izplānojuši un zinājuši, ko dara.
Arī Tretjaka savā karjerā neatceras gadījumu, kad kāds noziedznieks būtu ielauzies prokuratūrā. Tretjaka skaidroja, ka prokuratūrai tagad vajadzēs ieguldīt milzīgu darbu lietu atjaunošanā, taču novērst tiesvedību tādā veidā nav iespējams.
Vaicāta, vai gadījumā, ja starp pazudušajām lietām ir arī sabiedrībā plašu rezonansi guvušais kriminālprocess par desmit gadus vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavību, kas izdarīta 2007.gadā un par ko aizdomās tiek turēta meitenītes māte un mātes draugs, Tretajaka atturējās komentēt, cik lielā mērā notikušo varēja iespaidot šī vai cita lieta.
Pieņēmumu un aizdomu līmenī viņa apšaubīja, vai Diānas lietā iesaistītie būtu spējīgi īstenot tādu iekļūšanu prokuratūrā. 2007.gadā, kad sākās šīs lietas izmeklēšana, Tretjaka bija Dobeles policijas pārvaldes priekšniece.
Tretjaka policijā strādājusi no 1977.gada līdz 2011.gadam, no 1995.gada līdz 2003.gadam viņa bija Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšniece, savukārt no 2003.gada līdz 2009.gadam - Dobeles policijas pārvaldes priekšniece, bet no 2009.gada līdz 2011.gada 1.jūnijam - Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece.
Jau ziņots, ka 23.augusta naktī notikusi ielaušanās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Dobeles ielā 62a, Jelgavā, kā rezultātā ir nozagti vairāku kriminālprocesu materiāli.
Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Dainis Mālmanis aģentūru LETA informēja, ka ielaušanās rezultātā pazudušo kriminālprocesu materiāli tiek atjaunoti, plānotās tiesas sēdes netiek atceltas un prokuratūra turpina strādāt, neatceļot un nepārtraucot procesu skatīšanu.
Pazudušās lietas nav ietekmējušas jau sākto tiesas sēžu grafiku un nav jāpārceļ neviena tiesas sēde Zemgales tiesas apgabala prokuratūras kriminālprocesos.
Daudziem dokumentiem bijušas kopijas, un prokuratūrā patlaban tiek atjaunoti visi nozudušo materiālu kriminālprocesi, negaidot, kad tos atradīs policija.
Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Dobeles ielā 62a, Jelgavā, atrodas telpas gan apgabala prokuratūrai, gan Jelgavas pilsētas prokuratūrai, taču iekļūšana notikusi tikai apgabala prokuratūras telpās.