Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2009.gada nogalē ASV vēstniecībai paudis bažas par oligarhu ietekmi Latvijā, kas slepeni vēloties graut tiesiskumu. Tāpat viņš norādījis, ka netic savai pārvēlēšanai ģenerālprokurora amatā un neuzticoties Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, liecina «Wikileaks» publiskotais ASV vēstniecības Latvijā ziņojums Valsts departamentam.
2009.gada 25.oktobrī, tiekoties ar ASV vēstnieci Džūditu Gārberi, Maizītis vaļsirdīgi apspriedis savas bailes, ka trīs Latvijas oligarhi - Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers grauj valsts demokrātiju. Tāpat apspriests pirms dažām dienām notikušais atgadījums - tiesneša Māra Vīganta neievēlēšana par Augstākās tiesas tiesnesi, ziņo vēstniecība.
Maizītis esot paudis uzskatu, ka Vīganta neievēlēšanā vainojama oligarhu ietekme Latvijas parlamentā, jo Vīgants 2007.gadā akceptējis oligarha Lemberga aizturēšanu saistībā ar apsūdzībām kukuļošanā un naudas atmazgāšanā. Maizītis arī paudis bažas, ka oligarhi var izmantot savu ietekmi, lai virzītu apstiprināšanai vāju ģenerālprokuroru, kad maijā beigsies viņa darbības termiņš. Ja viņa bailes apstiprināšoties, tas būšot nopietns izaicinājums tiesiskumam Latvijā.
Ģenerālprokurors ticot, ka trīs Latvijas oligarhi slepeni vienojušies pierunāt pietiekami daudz politiķu bloķēt Vīganta ievēlēšanu. Citas Latvijas amatpersonas, tostarp ievērojami parlamenta un tiesnešu asociācijas pārstāvji, izteikuši līdzīgas bažas.
Maizītis teicis, ka viņa padotie vēlējušies publiski nosodīt parlamenta balsojumu, bet ģenerālprokurors viņus pārliecinājis to privāti paust toreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Maizītis bažījies, ka publiska izteikšanās varētu novest pie prokuroru atstādināšanas no Lemberga lietas, kas balstītos uz šķietamiem interešu konfliktiem.
Balsojumu par Vīgantu Maizītis raksturojis kā viņa prokuroru morāli pazeminošu. Spēcīgas biznesa intereses, jo īpaši oligarhu, bieži radot spiedienu uz prokuroriem. Kā piemēru ģenerālprokurors minējis viena Lemberga partnera pausto - ja viņš šķērsos ceļu Lembergam, viņi organizēs presi, lai padarītu Maizīša dzīvi nožēlojamu. Maizītis arī uzskata, ka vismaz viena no viņa pagātnes sarunām var būt ierakstīta.
Ziņojumā rakstīts, ka Maizītis sarunā ar Gārberi arī apspriedis aizdomīgu nāves gadījumu saistībā ar Lemberga tiesvedību. Pēc Lemberga apcietināšanas daudzi potenciālie liecinieki aizbēguši no Latvijas, lai izvairītos no liecības. Viens šāds liecinieks bija grāmatvedis, kas, iespējams, bijis starpnieks politiķu kukuļošanā. Šis grāmatvedis piedāvājis atgriezties un liecināt pret Lembergu, ja Maizītis atcels pret viņu izvirzītās apsūdzības. Maizītis tam piekritis. Bet, pirms grāmatvedis varējis liecināt, viņš nomiris un Latvijā nonākuši tikai viņa pelni. Ģenerālprokurors esot dzirdējis baumas, ka šis grāmatvedis zvanījis savai pirmajai sievai no Londonas un Paragvajas pēc viņa iespējamās nāves. Maizītis arī teicis, ka šis ir trešais dīvainais nāves gadījums starp cilvēkiem, kas varētu liecināt pret Lembergu. Viņam neesot pārliecinošu faktu, bet tas viss esot aizdomīgi.
Ziņojumā arī minēts, ka Maizītis necerot uz atkārtotu ievēlēšanu amatā. Kandidātu ģenerālprokurora amatam ieteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kuram ģenerālprokurors neuzticoties. Tāpēc Maizītis baidoties, ka Bičkovičs izvēlēsies kādu ģenerālprokurora amata kandidātu, kas būtu akceptējams oligarhiem.
Ģenerālprokurors vēstniecei devis mājienu, ka Bičkovičs esot bijušais VDK aģents un ka tas ir iemesls, kāpēc viņam neesot pielaides valsts noslēpumam. Maizītis tāpat paudis uzskatu, ka Bičkovičs nav legāli ieguvis Latvijas pilsonību, jo viņa māte melojusi par viņa vectēva dzimšanas vietu.
Gārbere vēstulē norāda, ka tikšanās ar Maizīti liecinājusi par satraucošām tendencēm valstī. Oligarhi bieži parādot savus muskuļus, lai grautu tiesiskumu un radītu labvēlīgu klimatu savām biznesa interesēm.
Kā ziņots, pērn Bičkovičs gan izvirzīja Maizīti atkārtotam termiņam ģenerālprokurora amatā, tomēr parlaments viņu uz trešo termiņu nepārvēlēja šajā amatā. Vēlāk Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja prokuroru Ēriku Kalnmeieru.
LETA jau 2009.gadā ziņoja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēc atkārtotas iepazīšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča personas pārbaudes lietu nolēma saglabāt viņam jau iepriekš piešķirto pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeju valsts noslēpumam atļauts izsniegt vienīgi Latvijas pilsoņiem. Bičkoviča pilsonības esamību apliecina Iedzīvotāju reģistra informācija, kurā Bičkovičs reģistrēts kā Latvijas pilsonis. Kā toreiz norādīja SAB, ne Naturalizācijas pārvalde, ne to pārraugošā Tieslietu ministrija nav saskatījusi pamatu vērsties tiesā, lai apšaubītu Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību.
