Vilks sola izrēķināties ar ļaunprātīgajiem komunālo maksājumu parādniekiem

Nevienā pašvaldībā nebūs tāda situācija, ka nevarēs iegādāties kurināmo, jo tiks nodrošināti gan aizdevumi, gan galvojumi, žurnālistiem norādīja finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš gan piebilda, ka pašvaldības līdz šim maz izmantojušas šo iespēju.

Runājot par parādniekiem, viņš pauda viedokli, ka viena no svarīgākajām problēmām ir ļaunprātīgo nemaksātāju skaita pieaugums. Pēc viņa vārdiem, lai cīnītos ar šiem nemaksātājiem, tiks veidots parādnieku reģistrs. «Tas ir tuvāko nedēļu jautājums,» teica ministrs.

Viņaprāt, ir ļoti svarīgi apzināt un maksimāli ātri «izslēgt» ļaunprātīgos nemaksātājus ar attiecīgām sankcijām. Tas arī ļaušot koncentrētāk palīdzēt tiem, ka tas nepieciešams. «Tā ir salīdzinoši ielaista kaite, ar kuru Latvijai vajadzētu tikt galā,» norādīja Vilks.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele žurnālistus informēja par vairākām plānotajām izmaiņām likumos, kas būs vērstas uz parādu apjoma samazināšanu. Piemēram, likumos varētu paredzēt normu, kas ļautu cilvēkiem, kas nemaksā par siltumu, atslēgt kādu citu pakalpojumu. Pēc viņa teiktā, viens no visticamākajiem risinājumiem ir elektroenerģijas piegādes atslēgšana.

Vilks piebilda, ka apkure ir pakalpojums, kuru daudz grūtāk, pat neiespējami atslēgt, bet tai pat laikā ir pakalpojumi, kurus vieglāk pārtraukt un par kuriem cilvēki maksā. Viņš atsaucās uz Skandināvijas un rietumvalstu pieredzi, kur ir datubāze par nemaksātājiem, un, ja kāds būtisks pakalpojums netiek maksāts, informācija par to tiek izplatīta. «Latvijai tas arī jādara,» vērtēja finanšu ministrs.

Pēc viņa domām, pakāpeniski Latvijā varētu iet uz to, ka šī informācija būtu publiski pieejama, jo, viņaprāt, ar šādiem nemaksātājiem nevajadzētu sevišķi auklēties. Vienlaikus gan vajadzētu būt redzamam, kurš informāciju lieto, jo kādai datu aizsardzībai jābūt.

Cits risinājums varētu būt aizliegums pārdot tālāk dzīvokli, ja ir fiksēti parādi. Šādā gadījumā būtu jāpanāk, ka viena vai otra puse sedz parādus.

Ābele biznesa portālam «Nozare.lv» teica, ka konkrētus likumu izmaiņu priekšlikumus valdībā plānots iesniegt līdz mēneša beigām. Viņš izteica šaubas, ka Saeimā tos varētu apstiprināt līdz jaunajai apkures sezonai, taču šie instrumenti darbošoties nākamās vasaras laikā un uz nākamo apkures sezonu.

EM valsts sekretāra vietnieks pauda viedokli, ka parādu pieaugums saistīts ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, bet arī ar klimatiskajiem apstākļiem, jo iepriekšējā ziemā aukstā laika dēļ pieaudzis gāzes patēriņš.

Latvijas Pašvaldības savienība (LPS) gan neuzskata, ka tieši ļaunprātīgie nemaksātāji ir lielākā problēma. Pēc LPS padomnieka Aino Salmiņa vērtējuma, aptuveni 25%-30% parādu varētu būt saistīti ar ļaunprātīgu rīcību.

Viņš norādīja, ka pašvaldības vairs nepalīdz maznodrošinātajiem, bet tikai trūcīgajiem un ir aptuveni 20% cilvēku, kas nesasniedz trūcīgo līmeni. Tā viņa vērtējumā ir riska zona, par ko vajadzētu spriest.

Salmiņš arī piebilda, ka gandrīz 55% no 40 miljonu latu parādu summas, kas fiksēta pēc apkures sezonas, ir saistībā ar hipotekārajiem kredītiem, un nekādas izmaiņas likumos pagaidām šos jautājumus nerisina. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams dialogs ar bankām un valdībai būtu jāatbild, kādi ir iespējamie risinājumi.

Viņš kritiski izteicās par EM sagatavoto un valdības šodien apstiprināto atbildes vēstuli LPS, norādot, ka tajā nav pilns atbilžu klāsts uz jautājumiem, ko savienība uzdeva. Tai skaitā nav skaidrības, kā veidosies sociālais budžets.

Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā, kas nodoti otrreizējai caurskatīšanai un ko Saeima skatīs šonedēļ, atrisināšot mazo parādu piedziņu.

Finanšu ministrs piekrita, ka mazo parādu summu gadījumā jābūt ātrai iespējai reaģēt, nevar būt garš un dārgs process.

Savukārt, runājot par trūkumcietēju skaitu, viņš minēja, ka tas auga gada sākumā, bet tagad tas krītas, turklāt ļoti strauji - par apmēram 10 000 mēnesī. Ņemot vērā ekonomikas attīstības tempus un darbavietu skaita izmaiņām, viņaprāt, līdzīga tendence gaidāma arī ziemas mēnešos un nākamgad, līdz ar to pašvaldībām būs mazāks slogs.

Taču ļoti svarīgi esot tas, ka aizvien vairāk cilvēku, kas varētu strādāt, izmanto pašreizējo situāciju. Tā nekad neesot bijis iepriekšējos 20 gados. Pēc Vilka teiktā, rodas situācija, ka pašvaldībām nav informācijas un instrumentu, kā nedot pabalstus. Viņaprāt, šī situācija obligāti jālauž, jo tiem, kuri var strādāt, ir jāstrādā, un pie tam, arī dodot pabalstus, vajadzētu prasīt sabiedriski lietderīgos darbus. Tad varētu fokusēties uz atbalstu tiem, kuriem tas tiešām vajadzīgs. Tāpēc svarīgs koordinēt darbību, tur nauda ietaupīsies, teica ministrs.

«Esam nonākuši situācijā, kad rodas iespēja zināmam sabiedrības slānim izprast to, ka var nestrādāt un dzīvot pat labāk, nekā oficiālu darbu strādājot. Ar šo jācīnās. Jo ielaidīsim dziļāk, jo grūtāk būs cīnīties. Redzam, kas notiek daudzās Rietumeiropas valstīs. Tā ir liela problēma arī ASV, kur 15% iedzīvotāju tikai uz pabalstiem dzīvo. Nevaram to pieļaut. Neesam tik bagāti, mums nav tādu uzkrājumu. Nedrīkstam krīzes dēļ radīt šādu situāciju,» teica ministrs.

Komentējot iespēju samazināt siltuma cenu, EM pārstāvis Ābele norādīja, ka siltuma pakalpojums ir regulēta nozare, bet ir pašvaldības, kurām nav izdevies šo būtisko saimniecību sakārtot. «Mūsuprāt, iepriekšējos gados ir pieļautas vairākas kļūdas, tostarp infrastruktūras un siltuma avotu un ražojošo uzņēmumu nepārdomāta nodošana ārpus pašvaldības kontroles,» teica ministrijas pārstāvis. EM piedāvājot kā instrumentus izmantot grantus siltumtrašu siltināšanai, kā arī siltuma avotu modernizācijai. Tā var novērst situāciju, ka nākotnē pieaug siltuma cena, teica Ābele.

Savukārt topošajā Enerģētikas stratēģijā tikšot sniegtas rekomendācijas par siltumapgādes infrastruktūru, kas jādara nākamajos 20 gados, lai novērstu tādu situāciju, ka dažās pašvaldībās par siltumu jāmaksā vairāk nekā Rīgā.