Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10578492t1h5315.jpg)
Zaudējumi no Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» reisu atcelšanas būs milzīgi - gan finansiāli, gan reputācijas un izaugsmes ziņā, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina kāds finanšu eksperts, kurš vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Viņš skaidroja, ka tranzīta pasažieri, kas ar šiem atceltajiem reisiem uz Rīgu būtu devušies tikai, lai uzreiz lidotu tālāk, atradīs citus tranzīta punktus, un šo lielo pasažieru plūsmu vairs neatgūsim.
«Tieši tranzīta pasažierus [«airBaltic» izpilddirektors Bertolts] Fliks pilnīgi pareizi noteica par mērķi, lai atjaunotu «airBaltic» peļņu, un tagad mēs tos sākam zaudēt,» sacīja eksperts.
Pēc eksperta domām, viss notiekošais ar «airBaltic» ir visai dīvains, jo mums visu laiku bijusi plaukstoša kompānija, augošs pasažieru skaits un augoša tirgus daļa Eiropā, tikai netika sniegta atbilde, kāda cena par to visu ir maksāta.
Finanšu konsultāciju sniedzējs arī uzsvēra, ka neviens nav redzējis sīkāku detalizāciju izmaksu pozīcijām, kas bijušas par iemeslu 34 miljonu latu zaudējumiem 2010.gadā. Turklāt šī valsts uzņēmuma vadītājs veic dažādas darbības, kas acīmredzami norāda, ka kompānijai ir krietni lielākas finanšu grūtības, nekā varētu likties no malas.
Pie šīm darbībām viņš pieskaita SAS akciju pārdošanas darījumu, bez kura, pēc paša Flika vārdiem, kompānijas darbība jau būtu apstājusies, it kā nepiepildīto lidmašīnu dēļ atceltos reisus, darbinieku atlaišanu, parādus Tallinas lidostai, plānoto reisu samazinājumu šā gada beigās un 2012.gadā, kā arī izskanējušās runas par 3,5 miljonu latu peļņu 2010.gadā kompānijai, kas izīrē pilotus «airBaltic».
Visi šie fakti liecina, ka «airBaltic» absolūti trūkst naudas. «Kas būs nākamais - algu maksājumi sāks kavēties, augs parādi sadarbības partneriem?» retoriski vaicā viņš.
No akcionāru viedokļa esot tikai viens svarīgs uzdevums - saprast zaudējumu iemeslus un rast risinājumu, kā un vai šī kompānija var kļūt maksātspējīga.
«Flika kungs ar savu izturēšanos parāda, ka informāciju viņš neizpauž. Pat ne saviem darba devējiem - valstij. Situācija ir absolūti absurda. Tā vietā, lai Flika kungs sēstos pie galda ar visiem akcionāriem, liktu kārtis galdā un pateiktu, cik viss ir slikti, ka neizdevās sasniegt nospraustos mērķus un tagad ir kopīgi jādomā, kā šo Latvijai tik nozīmīgu kompāniju izvilkt, notiek izvairīšanās, neizskaidrotu lēmumu pieņemšana. Privāta uzņēmuma valdē šāds cilvēks vienkārši zaudētu uzticību ar visām izrietošajām sekām,» kritisks bija eksperts.
Taujāts, kā situāciju risināt, viņš norādīja, ka, ja kompānijai trūkst naudas, tātad tā ir jāmeklē. Esot jāatrod investors, kas būtu gatavs ieguldīt kompānijā naudu, segt zaudējumus un ļaut tai attīstīties.
Eksperts domā, ka joprojām ir daudz ieinteresētu korporāciju aviopārvadājumu nozarē, kas ļoti labprāt ieguldītu līdzekļus «airBaltic», pretī saņemot noteiktu akciju paketi, kas dotu tiesības stratēģiski ietekmēt kompānijas nākotnes virzību. Valstij izdevīgāk būtu šādam investoram pārdot pašreiz mazākuma akcionāram piederošo paketi. Proti, izpirkt no «Baltijas Aviācijas sistēmām» akcijas un pārdot uzreiz tās tālāk trīspusēja darījuma ietvaros. Turklāt šādā gadījumā «noteikti nedrīkst atkal uzkāpt uz akcionāru līguma grābekļa».
Tiesa, pats eksperts atzina, ka šādi darījumi ir laikietilpīgi, tāpēc vispirms ir konceptuāli jāpieņem lēmums par virzību uz šādu mērķi un paralēli jāuztur kompānija pie dzīvības, veicot naudas ieguldījumus. «Protams, tas viss ir iespējams, ja valstij ir kontrole pār to, uz kurieni nauda aiziet un kam par ko tiek maksāts,» piebilda viņš.
Kā ziņots, Fliks vakar paziņoja, ka jau šā gada novembrī «airBaltic» samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet 2012.gadā «airBaltic» plāno kopumā veikt 45 517 lidojumus. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji «airBaltic» 2012.gadā starptautiskajā lidostā «Rīga» izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
«Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un «Baltijas Aviācijas sistēmas» (47,2%). «Baltijas Aviācijas sistēmas» vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».
Patlaban starp «airBaltic» akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar «airBaltic» finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.