Nevar apgalvot, ka ilgtermiņā modelis, kā Latvija izgāja no krīzes, ir veiksmes stāsts, jo esam zaudējuši daudz darbaspēka un maziem un vidējiem uzņēmumiem ir problēmas ar pašu kapitālu, kuru dēļ tie nevar saņemt kredītus, «Rietumu Radio» sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.
Viņš šodien Liepājā piedalās apaļā galda diskusijā un forumā par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām un uzskata, ka EP deputātiem ir «svarīgi saprast problēmas, kādas ir tādā Latvijai būtiskā pilsētā kā Liepāja».
«Nevar apgalvot, ka ilgtermiņā tas modelis, kā Latvija izgāja no krīzes, ir veiksmes stāsts. Īstermiņā varbūt jā, - tik lielu problēmu, kādas draud Grieķijai, kur valsts kasei ir problēmas izmaksāt algas, Latvijai nav. Taču mēs esam zaudējuši ļoti daudz darbaspēka, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir problēmas ar pašu kapitālu, kas tiem neļauj saņemt kredītus. Tas nozīmē, ka daudzi šie uzņēmumi pāriet citu valstu uzņēmēju rokās,» spriež Zīle. Viņš uzskata, ka tas nav labi, jo mazie un vidējie uzņēmumi katrā valstī «parasti ir nacionālais mugurkauls». Kā norāda Zīle, Latvijai nevajadzētu mainīt veidu, kādu tā ir izvēlējusies, lai izkļūtu no krīzes.
Runājot par Eiropas naudas sadali nākamajā laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, Zīle sacīja, ka tas Latvijai ir ļoti būtiski, jo «Eiropas nauda līdz šim ir bijusi un arī nākotnē būs vienīgais ekonomikas sildīšanas resurss».
«Latvijai ir jāparāda sociālā netaisnība, kas šajā budžetā uz nākamajiem septiņiem gadiem ir ielikta, un valdībai jāatrod politiski asi argumenti, lai šo sadalījumu mainītu. Stiprākās gala sviras ir premjera rokās, jo gala lēmums par šiem jautājumiem tiks pieņemts Eiropas valstu premjeru tikšanās laikā nākamā gada nogalē,» sacīja Zīle. Viņš norādīja, ka Latvijas EP deputātu nostāja finanšu jautājumos ir vienota, taču mazā skaita dēļ iespējas ietekmēt lēmumus ir nelielas.
Runājot par viesošanos Liepājā, Zīle sacīja, ka viņam, nepārtraukti ceļojot starp Briseli, Strasbūru un Rīgu, ir ļoti svarīgi arī saprast «tās sāpes un problēmas», kādas ir tādā Latvijai būtiskā pilsētā kā Liepāja. Zīle vēloties iepazīsties ar aktuālajiem Liepājas publiskā - pašvaldības - līmeņa un privātā sektora projektiem, kurus realizējot varētu veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi.
Jau ziņots, ka šodien Liepājā notiek apaļā galda diskusija un forums par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām, kuras laikā pašvaldības amatpersonas ar Zīli plāno runāt par speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusa pagarināšanu, kā arī Eiropas fondu naudas sadali laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam.
