Krieviem maz laika: eksperts brīdina - kosmosa kuģa neveiksme var būt katastrofāla Zemei

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Krievijas bezpilota kosmosa kuģa, kurš trešdien cieta neveiksmi un neuzņēma sākotnējo kursu uz Marsu, krišana var radīt vislielākās sekas kosmisko aparātu katastrofu vēsturē, uzskata ASV eksperts.

Kā vēsta Krievijas mediji, tai pašā laikā bijušais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) pētnieks Džeimss Obergs pārliecināts, ka krievu speciālistiem vēl ir iespēja atjaunot kontroli pār aparātu.

«Tas ir īstenojams uzdevums. Nekas tāds, ko nevarētu labot, nav noticis. Aparātam joprojām ir pilnas rezerves bākas. Tāpat var izmantot Saules baterijas,» sacījis speciālists.

Pēc viņa domām, ja «Roskosmos» speciālistiem neizdosies atjaunot kontroli pār aparāta kursu, «Fobos-Grunt» kļūs par bīstamāko kosmisko aparātu, kāds vien jebkad nokritis uz Zemes, jo tā bākās atrodas vairākas tonnas toksiskas degvielas, vēsta Krievijas mediji.

Eksperts uzsvēra, ka septiņas tonnas slāpekļa tetroksīda un hidrazīna, kas var sasalt atmosfērā, aparātu padarītu par bīstamāko toksisko aparātu, kāds jelkad kritis uz Zemes.

«To, kas bija paredzēts kā lielākā starpplanētu stacija, var kļūt par lielāko kosmisko objektu, kas jebkad kritis uz Zemes,» sacīja Obergs.

Konsultants arīdzan brīdinājis, ka katastrofas sekas var būt ļoti nopietnas.

Savukārt Krievijas speciālisti noskaņoti pesimistiski. «Roskosmosā» vēl mīt cerības glābt aparātu, tomēr neatkarīgie eksperti uzskata, ka «Fobos-Grunt» ir nolemts.

«Es domāju, ka «Fobos-Grunt» zaudēts. Tā ir ļoti liela iespējamība. Daudz lielāka nekā tā, ka to var atgūt,» sacīja Krievijas eksperts Vladimirs Uvarovs.

Viņš piebilda, ka kosmisko sistēmu izgatavošanas cikls ir ļoti ilgs, tāpēc «šodienas neveiksmes iemesls atrodams pagātnē, bijušās «Roskosmosa» vadības laikā».

Jau ziņots, ka Krievijas pirmais mēģinājums pēdējo divu desmitgažu laikā īstenot starpplanētu kosmisko misiju trešdien cietis sākotnēju neveiksmi, jo bezpilota kosmosa kuģim pēc tā palaišanas nav izdevies uzņemt paredzēto kursu uz Marsu, ziņoja Federālās kosmosa aģentūras «Roskosmos» amatpersonas.

«Roskosmos» vadītājs Vladimirs Popovkins pavēstījis, ka pēc nonākšanas Zemes orbītā nav iedarbojies zondes «Fobos-Grunt» dzinējs.

Dzinēju nav izdevies iedarbināt nedz pirmajā, nedz otrajā mēģinājumā.

Tomēr Popovkins piebildis, ka sakari ar zondi tiek uzturēti un ka pirms baterijas nosēdīsies joprojām ir trīs dienas laika, lai kosmosa kuģi ievadītu nepieciešamajā kursā.

«Fobos-Grunt» uzdevums ir trīs gadu laikā sasniegt Marsa pavadoni Fobosu, iegūt tā grunts paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemes.

«Viņi saka, ka ir cerības to palaist no jauna. Acīmredzot, ir problēmas ar programmatūru, taču ir ļoti maz laika,» aģentūrai «Reuters» atzina Krievijas Kosmosa izpētes institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Zaharovs. «Ir ļoti skumji, ka viss tā izvērties, taču tās ir sekas mūsu cilvēku trūkumam pēc tik ilga pārtraukuma (..). Pie tā strādājuši daudzi jauni cilvēki. Ir pieredzes trūkums.»  

Ja misija izgāzīsies, tas būs kārtējais smagais trieciens Krievijas kosmosa izpētes programmai, kura kopš PSRS sabrukuma 1991.gadā cietusi no līdzekļu trūkuma un šogad piedzīvojusi jau virkni pazemojošu neveiksmju.

Nesējraķete Zenit-2SB, kurai bija jānogādā Zemes orbītā «Fobos-Grunt», startēja plkst. 0.16 (trešdien plkst. 22.16 pēc Latvijas laika) no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu