Tehniskas iespējas nodrošināt kontrolētu kosmiskā aparāta «Fobos-Grunt» atgriešanu no orbītas, gadījumā, ja neizdosies iedarbināt tā dzinējus, nav iespējama, vēsta aģentūra «Interfax», atsaucoties uz avotiem kosmiskajā jomā.
Nekontrolējamais krievu kosmosa kuģis divu nedēļu laikā var nokrist uz Zemes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja «Fobos-Grunt» dzinēji netiks iedarbināti, pēc kāda laika tas pārvērtīsies «kosmiskos atkritumos». Tādā gadījumā tā kontrolēta atgriešanās no orbītas būs neiespējama,» sacīja avots.
Tiek norādīts, ka provizoriskā kritienu vietu varēs prognozēt diezgan precīzi.
Avots arīdzan stāstījis - saskaņā ar vairākām aplēsēm, ja to neizdosies «atdzīvināt», tas orbītā noturēsies deviņas līdz 15 dienas.
Jau ziņots, ka Krievijas pirmais mēģinājums pēdējo divu desmitgažu laikā īstenot starpplanētu kosmisko misiju trešdien cietis sākotnēju neveiksmi, jo bezpilota kosmosa kuģim pēc tā palaišanas nav izdevies uzņemt paredzēto kursu uz Marsu, ziņoja Federālās kosmosa aģentūras «Roskosmos» amatpersonas.
«Roskosmos» vadītājs Vladimirs Popovkins pavēstījis, ka pēc nonākšanas Zemes orbītā nav iedarbojies zondes «Fobos-Grunt» dzinējs.
Dzinēju nav izdevies iedarbināt nedz pirmajā, nedz otrajā mēģinājumā.
Tomēr Popovkins piebildis, ka sakari ar zondi tiek uzturēti un ka pirms baterijas nosēdīsies joprojām ir trīs dienas laika, lai kosmosa kuģi ievadītu nepieciešamajā kursā.
«Fobos-Grunt» uzdevums ir trīs gadu laikā sasniegt Marsa pavadoni Fobosu, iegūt tā grunts paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemes.
«Viņi saka, ka ir cerības to palaist no jauna. Acīmredzot, ir problēmas ar programmatūru, taču ir ļoti maz laika,» aģentūrai «Reuters» atzina Krievijas Kosmosa izpētes institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Zaharovs. «Ir ļoti skumji, ka viss tā izvērties, taču tās ir sekas mūsu cilvēku trūkumam pēc tik ilga pārtraukuma (..). Pie tā strādājuši daudzi jauni cilvēki. Ir pieredzes trūkums.»
Ja misija izgāzīsies, tas būs kārtējais smagais trieciens Krievijas kosmosa izpētes programmai, kura kopš PSRS sabrukuma 1991.gadā cietusi no līdzekļu trūkuma un šogad piedzīvojusi jau virkni pazemojošu neveiksmju.
Nesējraķete Zenit-2SB, kurai bija jānogādā Zemes orbītā «Fobos-Grunt», startēja plkst. 0.16 (trešdien plkst. 22.16 pēc Latvijas laika) no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.