Latvijas valdība, konsolidējot budžetu tuvu pie 150 miljoniem latu, tomēr tajā nav paredzējusi rezervi. Tas nozīmē, ka nākamā gada vidū budžets varētu būt jākonsolidē atkal, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš skaidroja, ka konsolidācija gada vidū būs sāpīgāka, jo tā būs jāveic atlikušajos gada mēnešos un tā netiks izdalīta uz visiem 12 gada mēnešiem. Rimšēvičs neprognozēja, par kādām summām varētu būt runa.
Globālās krīzes saasinājums un prognozes par iespējamo atkārtoto recesiju liekot domāt, cik nākamgad Latvija tai būs gatava. Jau šī gada pēdējie mēneši parādot, ka Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijai nozīmīgajā ārējā tirgū - Vācijā, jau ir sācies rūpnieciskās ražošanas kritums.
Eiropas Centrālā banka nākamgad prognozē lēnāku ekonomisko izaugsmi un lēnu attīstību nākamajos piecos gados. Turklāt problēmas gaidāmas arī Itālijai un Francijai.
Visi šie aspekti varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomisko izaugsmi, un tā varētu būt lēnāka, nekā prognozēts - 2,5% iekšzemes kopprodukta pieaugums.
Kā ziņots, valdība šodien lems par papildu nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru fiskālā ietekme ir virs 20 miljoniem latu, žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Valdība pagājušajā nedēļā vienojās par budžeta konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā.
