Zikovs neatzīst vainu celtajā apsūdzībā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Rīgas apgabaltiesa šodien pēc būtības sāka izskatīt krimināllietu, kurā par šā gada februārī izdarīto slepkavību kinoteātrī «Citadele» apsūdzēts Nikolajs Zikovs. Viņš savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā noliedza, taču vienlaikus atzina, ka daži tur norādītie fakti atbilst patiesībai.

Tā kā Zikovs patlaban atrodas apcietinājumā, uz tiesu viņu no cietuma konvojēja policijas darbinieki. Uz lietas izskatīšanu kā klausītāji bija ieradušies ne tikai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, bet arī aptuveni 20 skolēni.

Zikova aizstāvis advokāts Armands Šūmanis tiesai bija nosūtījis iesniegumu, lūdzot iztiesāt šo krimināllietu aiz slēgtām durvīm, jo viņa klients esot atzīts par ierobežoti pieskaitāmu un kriminālprocesa materiāliem pievienota virkne dokumentu, kuros atspoguļoti sensitīvi dati par personu veselības stāvokli.

Tiesā Šūmanis un viņa aizstāvamais šo lūgumu uzturēja, taču pārējie procesa dalībnieki - prokurore Jekaterina Kušakova un cietušo pārstāvji - norādīja, ka lietas iztiesāšanai aiz slēgtām durvīm neesot pamata.

Tiesa nolēma lietu izskatīt atklātās sēdēs.

Ņemot vērā to, ka sēžu zālē bija arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji ar video un foto kamerām, tiesa vaicāja lietas dalībniekiem, vai viņi neiebilst pret filmēšanu un fotografēšanu lietas izskatīšanas laikā. Zikovs atbildēja, ka filmēšana un fotografēšana uz viņu varētu radīt nevajadzīgu spiedienu, tāpēc apsūdzētais lūdza tiesu aizliegt žurnālistiem iemūžināt sēžu zālē notiekošo videoierakstos un fotogrāfijās, turpretim prokurore un cietušo pārstāvji pret fotografēšanu un filmēšanu neiebilda.

Tiesa tomēr nolēma aizliegt video operatoriem un fotogrāfiem ar saviem tehniskajiem līdzekļiem fiksēt tiesas sēžu gaitu.

Pēc tam tika atklāta tiesas izmeklēšana, dodot vārdu prokurorei, kura nolasīja apsūdzību.

Apsūdzībā izskanēja līdz šim jau publiski zināmi fakti, taču bija arī iepriekš plaši neapspriestas detaļas, piemēram, tas, ka Zikovs izšāvis no pistoles «Glock 19».

Kino seansa sākumā apsūdzētais esot trokšņojis un čaukstinājis konfekšu turzu, tāpēc 1968.gadā dzimušais bankas «Citadele» darbinieks un četru bērnu tēvs Aigars Egle, kurš sēdējis rindu zemāk, izrāvis konfekšu turzu Zikovam no rokām un nolicis to zemē, teikts apsūdzībā.

Filmas beigās Zikovs priekšā sēdošajam Eglem uzlējis no pudeles nelielu daudzumu ūdens. Viss beidzies ar četriem no Zikova ieroča raidītiem šāvieniem, trīs no tiem trāpījuši Egles ķermenī un notikuma vietā viņš miris, liecina apsūdzība.

Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija šajā kriminālprocesā lūgusi piedzīt no Zikova 600 latu kompensāciju. Noprotams, ka šādu naudas summu valsts kompensācijā izmaksājusi Egles tuviniekiem.

Lūgts paust savu attieksmi pret apsūdzību, Zikovs tiesā sacīja, ka, lai gan daži norādītie fakti atbilst īstenībai, to interpretācija kopumā neesot patiesa. Lūgts pagaidām izteikties vispārinātāk, Zikovs rezumēja, ka neatzīst savu vainu viņam celtajā apsūdzībā.

Pēc jautājuma izlemšanas par pierādījumu pārbaudes kārtību tiesa aicināja sniegt liecības cietušās - nogalinātā Egles nepilngadīgās meitas - pārstāvei Sandrai Saulītei, kura ir šīs meitenes māte un bijusi arī Egles šķirtā sieva.

Saulīte liecināja, ka 2011.gada 19.februārī viņas meita no dzīvesvietas Jelgavā bija devusies uz modeļu skolu Rīgā. Pēc skolas apmeklējuma meitenes tēvs - Egle - piedāvājis viņai kopīgi aiziet uz kinoteātri. Meitene piezvanījusi mammai, lai šo kinoteātra apmeklējumu saskaņotu ar viņu, un mamma to atļāvusi.

Pēc filmas meitene zvanījusi mammai raudādama un satraukti stāstījusi, ka kāds šāvis. Saulīte nesapratusi, kas īsti noticis. Meitene sarunu pārtraukusi. Mamma viņai atzvanījusi, un tikai tad no meitenes teiktā bijis noprotams, ka šāvējs ir uzbrucis viņas tēvam - Eglem. Mamma mierinājusi meitu un devusi viņai norādījumus izsaukt policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Saulīte nekavējoties pieņēmusi lēmumu braukt uz Rīgu, taču viņas mašīna bijusi remontā, tāpēc viņu uz Rīgu atvedis sašautā Egles brālis Kaspars.

Kad abi piebraukuši pie kinoteātra, meita izskrējusi no tā raudādama un sacījusi, ka tētis ir miris.

Saulīte šodien tiesā atcerējās, ka uzreiz pēc tam viņi piekrituši doties uz policiju, lai meitene varētu sniegt liecības par notikušo. Sieviete pauda bažas, ka viņas meita nav varējusi beigt pārdzīvot notikušo un ilgstoši vainojusi tajā sevi, teikusi, ka varējusi todien nesatikties ar tēvu vai arī izvēlēties skatīties citu filmu.

Cietušās pārstāve liecināja, ka pēc Egles nāves vairākkārt vedusi meitu pie psihologiem, bet uz kino tagad meitene vairs vispār neejot, tāpat viņa nevēloties redzēt Zikovu, tāpēc arī viņai nebūtu vēlams nākt uz šīs lietas izskatīšanu tiesā.

Šodien Saulīte tiesā nevarēja iesniegt nekādus dokumentus, kas apliecinātu, ka viņas meita uz tiesu neierodas attaisnojošu iemeslu dēļ, taču līdz nākamajai sēdei viņa apņēmās sarūpēt šādu atzinumu no psihologa.

Pēc Saulītes uzklausīšanas tiesa Zikova lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz nākamā gada 3.janvāra plkst.10. Tad uz tiesu tiks aicināti pieci liecinieki. Vēl pa pieciem lieciniekiem iecerēts nopratināt tiesas sēdēs, kas notiks 4.janvārī, 16.janvārī, 17.janvārī un 18.janvārī, bet 19.janvārī uz tiesu tiks aicināti trīs liecinieki. Lietas izskatīšana plānota arī 31.janvārī.

Kā ziņots, prokurore Kušakova Zikova lietu izskatīšanai tiesā nodeva pirms nepilna mēneša jeb 26.oktobrī, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Zikovs pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 117.panta 3.punkta par slepkavību, ja tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā. Par to var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem, piemērojot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem un konfiscējot mantu.

Prokurore apsūdzību Zikovam uzrādīja 18.maijā.

Kā ziņots, šā gada 19.februārī Rīgā, «Forum Cinemas» kinoteātrī «Citadele», filmas «Melnais gulbis» seansa beigās kinozālē tika nošauts 1968.gadā dzimušais bankas «Citadele» augsta līmeņa darbinieks, četru bērnu tēvs Egle. Tūliņ pēc notikušā aizdomās par šo slepkavību policija aizturēja 1983.gadā dzimušo juristu Zikovu, kuram vēlāk tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Egle tika nošauts nepilngadīgās meitas acu priekšā pēc tam, kad netālu sēdošajam Zikovam aizrādīja par nepiedienīgi skaļu uzvešanos filmas laikā.

Policija sāka kriminālprocesu par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Slepkavība izdarīta mērķtiecīgi - upura virzienā raidīti četri šāvieni, uzskatīja izmeklētāji.

Pēc aculiecinieku stāstītā, Zikovs filmas «Melnais gulbis» seansa laikā uzvedies nepieklājīgi - izteicis skaļus komentārus, čabinājis uzkodu turzu un nekādi nav reaģējis uz pārējo skatītāju aizrādījumiem. Seansa beigās, kad uz ekrāna jau rādīti titri un skatītāji devušies prom, starp 1968.gadā dzimušo Egli un rindu augstāk sēdošo Zikovu notikusi vārdu apmaiņa. Tad Zikovs izvilcis ieroci un vairākas reizes izšāvis Egles virzienā, viņu nogalinot. Iespējamo slepkavu aizturējuši citi kino apmeklētāji, kad viņš mēģinājis pamest zāli. Vēlāk viņš nodots Valsts policijas darbiniekiem.

Zikovs studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē - pamatprogrammā, maģistrantūrā un doktorantūrā. Kursa biedri viņu atminas kā savdabi. Ar ieroci azotē viņš savulaik apmeklējis arī lekcijas. Zikovam, spriežot pēc viņa agrākajām publikācijām, šaujamieroču tēma ir īpaši tuva, ar to saistītas arī viņa akadēmiskās intereses. Viņš aizstāvējis vēl plašākas tiesības bruņoties. Piemēram, pēc šī jurista domām, privātpersonām būtu jāatļauj iegādāties pat automātiskos šaujamieročus, kā arī jāizslēdz šāvēja pienākums aizsargājoties mazināt kaitējumu uzbrucējam.

Noziegumā lietotais ierocis bijis legālas izcelsmes. Vīrietim esot atļaujas vēl diviem ieročiem.

Paziņojumu par notikušo iepriekš izplatīja Zikova advokāti Vilis Sruoģis un Andrejs Voroncovs, kuri Zikova rīcību nodēvējuši par «uzbrukuma atvairīšanu». Jurists esot kļuvis «par nemotivētas agresijas upuri». Vainu slepkavībā Zikovs neatzīst un uzskata, ka rīkojies «nepieciešamās aizstāvēšanās robežās». Nogalināto Egli šie abi advokāti savā paziņojumā tika nodēvējuši par «neitralizētu uzbrucēju».

Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka policijai nav pamata uzskatīt, ka šāvējam bijis nepieciešams no kāda aizstāvēties. Egle tikai vairākkārt aizrādījis Zikovam par nepieklājīgo uzvedību.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu