Rīgas mērs, apvienības «Saskaņas centrs» (SC) valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar skrejlapām, kuras izdalītas Rīgas iedzīvotāju pastkastēs, informē par iecirkņiem, kuros parakstīties «par krievu valodu» un savu motivāciju piedalīties parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodas statusa maiņu, novēroja aģentūra BNS.
Ušakova preses sekretāre Anna Kononova portālam «Apollo» pavēstīja, ka Rīgas mēram ar šīm skrejlapām neesot nekāda sakara, un viņš par šo faktu uzzinājis no aģentūras BNS.
Viņa norādīja, ka acīmredzot kāds ļaunprātīgi izmantojis Rīgas mēra vārdu. Uz jautājumu, kas to varētu būt paveicis, Kononova atbildēja, ka tas neesot zināms.
Uz lapiņas latviešu un krievu valodās rakstīts: «Nils Ušakovs: Nevis pret latviešu valodu, bet gan par savu pašcieņu. Neviens no tiem, kuri parakstās par referendumu, neiestājas pret latviešiem un pret latviešu valodu. Cilvēki iestājas pret politiķiem, kurus valsts intereses, ieskaitot arī pašu latviešu intereses, uztrauc mazāk par visu. Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos «par» referenduma rīkošanu. Nils Ušakovs, Latvijas pilsonis».
Lapiņas otrā pusē latviešu valodā uzskaitīta 41 adrese un krievu valodā, izņemot pašvaldības iestāžu nosaukumus, kas norādīti latviski, minētas iestādes, kur laikā no 1. līdz 30.novembrim atvērti iecirkņi, kuros iespējams parakstīties par referenduma rīkošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Krievu valodā sniegta arī informācija «parakstu par krievu valodu vākšanas punktu adreses Rīgā (no 1 līdz 30.novembrim)», kā arī - kurās dienās un kādos laikos iecirkņi atvērti.
Nekāda cita informācija, tostarp par to, kas skrejlapu drukāšanu un izdalīšanu apmaksājis, uz tām nav sniegta.
Jau vēstīts, ka novembrī Centrālā vēlēšanu komisija vāc parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Līdz 21.novembrim parakstījušies 78 279 vēlētāji. Taču šim skaitlim vēl jāpieskaita 12 533 vēlētāju paraksti, kas savākti pirmajā kārtā.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.
Ušakovs jau paguvis pavēstīt, ka pats ir piedalījies šajā parakstu vākšanā, kā arī aicinājis to darīt citus partijas «Saskaņa» biedrus un politiskā spēka pārstāvjus reģionos. Tas radījis plašu rezonansi un pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš SC norobežojās no šīs iniciatīvas.
Politiķis gan arī prognozējis, ka gaidāmais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu nevainagosies ar panākumiem.