Runas par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadīto pašvaldību koordinētu rīcību, izņemot naudu no «Swedbank», ir politisks pasūtījums un «bleķis», aģentūrai LETA apgalvoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Noliedz koordinētu ZZS vadīto pašvaldību rīcību, izņemot naudu no «Swedbank»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brigmanis norādīja, ka, piekabinot šim jautājumam ZZS, tā esot politiska retorika, un viņš šis lietas apspriešanā nevēlas iesaistīties. «Tāpēc ir tiesībsargājošas organizācijas, kam ar šo lietu jāstrādā un tā jāpēta. Varbūt starp tiem, kas ņēma naudu ārā, atradīsies daudzu citu partiju biedri,» teica politiķis.
ZZS frakcijas vadītājs arī uzsvēra, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS) cilvēki tagad «kasīsies virsū» par jebko un domes priekšsēdētājs varot darīt ko grib, bet līdz sirmam vecumam viņa rīcībai visi rūpīgi sekos līdzi.
Kā ziņots, sestdien Jelgavas novada administrācijai dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta AS «Swedbank» uz Valsts kasi (VK), aģentūrai LETA pastāstīja Caune. Līdzīgi rīkojusies arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Caune pastāstīja, ka pats vēl piektdien telefonsarunās ar kolēģiem esot dzirdējis baumas par iespējamām «Swedbank» problēmām, taču tas neesot bijis viņa lēmuma pamatā. Savu lēmumu Jelgavas novada vadītājs pamato ar nesenu premjera Valda Dombrovska (V) ieteikumu pašvaldībām pārcelt savus līdzekļus no kontiem komercbankās uz VK, jo VK premjera ieskatā esot drošāka vieta šādiem līdzekļiem. To Dombrovskis esot ieteicis saistībā ar AS «Latvijas Krājbanka» iestrēgušajiem pašvaldību līdzekļiem.
Viņš atgādināja, ka «Latvijas Krājbankas» kontā Jelgavas novada pašvaldībai jau iestrēguši vairāk nekā 40 000 latu Autoceļu fonda naudas, tāpēc viņš nevēloties pieļaut līdzīgu situāciju ar līdzekļiem citos kontos.
Kā ziņots, Jelgavas novada pašvaldībai AS «Latvijas Krājbanka» kontos ir iestrēguši Autoceļu fonda līdzekļi 42 000 latu apmērā, tāpat pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA «Kalnciema nami» bija norēķinu konts šajā bankā, tāpēc SIA «Kalnciema nami» aicināja iedzīvotājus turpmākiem norēķiniem izmantot «SEB bankas» kontu.
Savukārt Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Erno uz aģentūras LETA lūgumu apstiprināt, vai nedēļas nogalē veikti ievērojami pārskaitījumi no pašvaldības «Swedbank» konta uz VK, atteicās sniegt informāciju, paužot, ka Jelgavas novada pašvaldība atturas no komentāriem šajā jautājumā.
Vietējā laikraksta «Zemgales Ziņas» portāla «zz.lv» komentāros lasītāji pauduši aizdomas, ka, iespējams, Caune un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) varētu būt radījuši šo ažiotāžu, jo it kā Caune telefonzvanā no Zviedrijas licis pārskaitīt pašvaldības kontu līdzekļus un ieteicis to darīt arī pilsētas pašvaldībai.
Rāviņš aģentūrai LETA pa tālruni apstiprināja, ka arī Jelgavas pilsētas pašvaldība sestdien no «Swedbank» pārskaitījusi ievērojamus naudas līdzekļus, kam par iemeslu viņš minēja gan Caunes minēto premjera ieteikumu, gan to, ka pagājušonedēļ visas nedēļas garumā finanšu tirgos esot valdījusi zināma ažiotāža.
Arī Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir bēdīga pieredze ar «Krājbankas» kontiem, kuros iestrēguši simtiem tūkstošu latu, tāpēc drošības apsvērumu dēļ pašvaldība sestdien ievērojamas naudas summas no «Swedbank» konta pārskaitījusi uz vairākiem citiem kontiem, Valsts kasi ieskaitot.
Pa tālruni Rāviņš nenosauca pārskaitīto līdzekļu apjomus, taču pauda, ka pašvaldības preses dienests drīzumā informēšot sabiedrību par to sīkāk.
Saistībā ar portāla komentāros minētām aizdomām Rāviņš noliedza, ka pilsētai ko būtu ieteicis novada domes priekšsēdētājs. Savukārt Caune aģentūrai LETA pauda, ka pagājušonedēļ Zviedrijā neesot bijis, tāpēc nav iespējams, ka viņš būtu zvanījis Jelgavas mēram no Zviedrijas.
Jau ziņots, ka svētdien strauji izplatījās baumas par «Swedbank» bankrotu, kā rezultātā Latvijas reģionos, bet vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie «Swedbank» bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis, un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem.
Svētdien no «Swedbank» izņemti vairāk nekā desmit miljoni latu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.
Pirmdienas rītā nauda pieejama 170 «Swedbank» bankomātos, savukārt iztukšoti ir 130 bankomāti.
Lielākā ažiotāža novērota Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī.
Zviedrijas banka «Swedbank» paziņojusi, ka bankas pozīcija ir vairāk nekā stabila, noraidot izplatījušās baumas par «Swedbank» bankrotu.
«Tās ir pilnīgi neadekvātas baumas, kas izplatījušās sociālajos medijos. Bankas pozīcija ir vairāk nekā stabila,» sacīja «Swedbank» pārstāvis Tomass Baktemans.
«Šīs baumas izplatītas ne tikai par mums, bet par visām Zviedrijas bankām,» piebilda Baktemans.
Zviedrijas bankas «Swedbank» akciju cena «Nasdaq OMX Nordic» biržā pirmdienas rīta sesijā sākusies ar lejupslīdi. Biržas atvēršanas brīdī akciju cena bija 88,3 kronas, bet pirmajās desmit minūtēs akciju cena nokritās par aptuveni 2,5%.
Piektdienas tirdzniecības sesijas noslēgumā «Swedbank» akciju cena bija pieaugusi par aptuveni pusprocentu.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iesniegusi tiesā AS «Latvijas Krājbanka» maksātnespējas pieteikumu. Konstatējot «Latvijas Krājbankā» 109 miljonu latu iztrūkumu, FKTK nolēma slēgt «Latvijas Krājbanku». Aizdomās par šo noziegumu ir apcietināts bankas prezidents Ivars Priedītis, bet vēl trīs bankas valdes locekļi un tās līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs tiek turēti aizdomās.