Par «Swedbank» stabilitāti Vilkam bijušas telefonsarunas ar Rāviņu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Par «Swedbank» stabilitāti finanšu ministram Andrim Vilkam (V) nedēļas nogalē bijušas telefonsarunas ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS), bet nomierināt pašvaldības vadītāju neesot izdevies.

To aģentūrai LETA apstiprināja Vilka pārstāvis Aleksis Jarockis.

Sestdienas, 10.decembra, vakarā Rāviņš ministram zvanījis divas reizes. Pirmajā reizē viņš stāstījis un taujājis par bankas problēmām Zviedrijā, uz ko ministrs centies sniegt skaidrojumus par stabilo Zviedrijas ekonomisko situāciju, bankai piešķirtajiem kredītreitingiem un aicinājis nepakļauties šādai informācijai, solot ievākt arī papildu ziņas.

Saruna Rāviņu acīmredzot neesot pārliecinājusi un pēc kāda laika viņš ministram zvanījis atkārtoti un paudis bažas par bankas stabilitāti.

Vilks uzvēris, ka viņa rīcībā nav negatīvas informācijas par «Swedbank», un kategoriski noliedzis baumas par bankas problēmām. Finanšu ministrs arī atkārtoti aicinājis nepakļauties ažiotāžai, kas acīmredzot tomēr nav ņemts vērā, norādīja Jarockis.

Pēc šīm sarunām Vilks esot sazinājies ar «Swedbank» vadību un aicinājis kontaktēties ar savu klientu un pa tiešo skaidrot situāciju.

Iepriekš Vilks norādīja, ka nedēļas nogalē nav runājis ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni (ZZS).

Vilks ar Jarocka starpniecību aģentūrai LETA uzsvēra, ka šajā nedēļas nogalē nav ne runājis, ne kā citādi sazinājies ar Cauni. Ministrs nekādus zvanus no pašvaldības pārstāvjiem nav saņēmis un šī informācija esot nepatiesa.

Caunem un Rāviņam šodien jāierodas Drošības policijā saistībā ar nedēļas nogalē sacelto paniku par iespējamo «Swedbank» darbības apdraudējumu, vēsta laikraksta «Zemgales Ziņas» portāls «zz.lv».

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai LETA norādīja, ka izmeklēšanas interesēs detalizēta informācija par izmeklēšanas darbībām netiks izpausta.

Portāls raksta, ka šodien novada domes ārkārtas sēdē Caune saņēma pārmetumus par vienpersonisku lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap «Swedbank» valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Ārkārtas sēdē Caune deputātiem apliecināja, ka par «Swedbank» iespējamo apdraudējumu dzirdējis jau piektdien. «Sestdien pašā vakarā ažiotāža kļuva arvien lielāka,» skaidroja Caune. Viņš sazinājies ar «Swedbank» Jelgavas nodaļas vadītāju. «Zvanīju Skangalei [Zinta Skangale, Jelgavas nodaļas vadītāja] - telefons klusē, zvanīju Jakovičai [Daiga Jakoviča, «Swedbank» Zemgales reģiona vadītāja], arī klusē,» par steidzīgo lēmuma pieņemšanu taisnojās Caune.

Tad viņš sazinājies ar finanšu ministru Vilku, kurš solījis stundas laikā atzvanīt. «Nepiezvanīja, viņa telefons klusēja, tāpēc pieņēmu lēmumu pārskaitīt naudu uz Valsts kasi,» atklāja novada šefs.

Savukārt Caunes partijas biedrs deputāts Jānis Kalviņš uzsvēris, ka «jau piektdien šajā mājā [domes ēkā] «gāja» ažiotāža, ka jāņem nauda nost». «Arī Valsts ieņēmumu dienestā jau runāja, ka Jelgavas novads skaita lielas summas!» teica Kalviņš. Viņš akcentēja, ka deputāti pārstāv 27 000 novada iedzīvotāju, tāpēc tik nopietnos jautājumos būtu jāsasauc ārkārtas sēde, raksta portāls.

Jelgavas novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne atzina, ka vairāk nekā miljonu latu pārskaitījusi divos piegājienos naktī uz sestdienu. Sestdienas vakarā pirms pusnakts viņa piezvanījusi visiem pagastu pārvaldniekiem. «Visi atsaucās, klausīja mutiskajam rīkojumam,» notikumu hronoloģiju atstāstīja Kalvāne. Vienu naudas daļu viņa pārskaitījusi pirms pusnakts, otru - naktī uz svētdienu, jo darījumu vienā reizē ierobežojis limits.

Kā ziņots, Jelgavas novada administrācijai sestdien dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta «Swedbank» uz Valsts kasi, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Caune. Līdzīgi rīkojusies arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība saimnieciskajai darbībai un ikdienas norēķiniem pakāpeniski pārskaita atpakaļ naudu no Valsts kases uz AS «Swedbank» pēc tam, kad nedēļas nogalē drošības nolūkos finanšu līdzekļi tika novirzīti Valsts kasē.

Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka pašvaldība pakāpeniski pārskaita atpakaļ līdzekļus bankā, un noraida jebkādus apgalvojumus par līdzatbildību saceltajā ažiotāžā, jo, tāpat kā citas pašvaldības, tā rīkojusies iedzīvotāju interesēs. Turklāt līdzekļu pārvirzīšana no kredītiestādes uz Valsts kasi nekādā mēra nav uzskatāma un pielīdzināma nepatiesas informācijas izplatīšanai, bet gan piesardzības mehānismam informācijas vakuuma apstākļos. Tiklīdz saņemti oficiāli notikušā skaidrojumi no atbildīgajām institūcijām, pašvaldība izsvērti pārskaita atpakaļ līdzekļus bankā, skaidroja Kaņepone.

Svētdien, baumu vilnim sasniedzot augstāko punktu, no «Swedbank» tika izņemti vairāk nekā desmit miljoni latu. Lielākā ažiotāža novērota Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī.

LETA jau ziņoja, ka policijā sākts kriminālprocess par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.

Izmeklētājiem ir vairākas versijas par baumu izcelšanās iemesliem un personām, kuras šo nepatiesās informācijas izplatīšanos ir veicinājušas.

Drošības policija lūdz sabiedrības atbalstu, ja personu rīcībā ir konkrēta informācija par baumu izplatītājiem, saņemtajām īsziņām vai telefona zvaniem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu