Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10839506t1h9603.jpg)
«Muguras sāpes patiešām ir mūsu laikmeta nelaime. Aptuveni trešā daļa pacientu ierodas pie manis ar sūdzībām tieši par šo problēmu. Nesen atradu Krievijas statistikas datus, ka aptuveni 90% cilvēku ir muguras problēmas jau 30 gadu vecumā. Arī pie mums situācija diemžēl nav labāka,» saka fizioterapeits, zinātņu doktors Aleksejs Ņemčenko (medicīnas centrs «Mā - Re»).
Noteikti vajadzīga izmeklēšana
Ja ilgāku laiku sāp mugura, ir nepieciešama vispusīga medicīniska izmeklēšana. Sāpju daba mēdz būt ļoti dažāda. Piemēram, ja ir mugurkaula jostas un krustu daļas radikulīts, sāpes var būt gan asas, gan trulas, parasti tās jūtamas vienā ķermeņa pusē un izstaro uz sēžu, gurna mugurdaļu un augšstilba ārējo malu. Sāpes pastiprinās, mainot ķermeņa pozu, staigājot, klepojot u. c., reizēm tās pavada tirpšana, durstīšana, nieze. Biežs sāpju iemesls ir arī tā dēvētais lumbago – spējas sāpes, kas visbiežāk uznāk fiziskas slodzes laikā, jo sevišķi, ja jostas daļas muskuļi tiek pārpūlēti, vienlaikus iedarbojoties aukstumam. Vēl viens izplatīts muguras sāpju cēlonis ir osteohondroze, ko rada izmaiņas mugurkaulā un tā saišu aparātā. To veicina slikti darba apstākļi – augsts gaisa mitrums, krasas temperatūras svārstības, caurvējš. Sāpju vaininieks var būt arī muskuļu iekaisums – miozīts, kam raksturīgas ilgas smeldzošas sāpes. «Kopš parādījušās jaunas neirofunkcionālās diagnostikas metodes, ir iespējams uzlabot gan diagnostiku, gan ārstēšanas kontroli,» saka A. Ņemčenko, «mēs varam katram skriemelim noteikt nervu impulsu caurlaidību, redzēt, kā tas strādā, un sekot, kādus rezultātus dod ārstēšana.»
Ārstēšana
Muguras sāpes ārstē ar zālēm, bez zālēm vai arī ķirurģiski. Reizēm ārsti iesaka gulēt uz plāna matrača, kas novietots uz cietas pamatnes, lietot kairinošas vai pretsāpju ziedes un plāksterus, paraksta speciālas korsetes un jostas, nosūta uz ārstniecisko vingrošanu, fizikālās terapijas procedūrām vai ūdens procedūrām. Pašiem pacientiem nevajadzētu neko sākt bez ārsta ziņas, jo tā var sev kaitēt. Par sliktu bieži nāk pat tāda tautā iecienīta un šķietami nevainīga procedūra kā izsildīšanās pirtī, kas sākumā sniedz īsu atvieglojumu, bet pēc tam sāpes pastiprinās. A. Ņemčenko praktizē muguras sāpju ārstēšanu ar vibroterapijas palīdzību. «Ar vibromasāžas aparātu mēs paralēli iedarbojamies uz dažādiem mugurkaula kakla, krūšu un jostas daļas segmentiem,» metodes būtību skaidro ārsts, «vibrācijas ietekmē mainās audu struktūra: kolagēns pamazām atkal kļūst elastīgs, saspiestie nervu galiņi tiek atbrīvoti, un sāpes pāriet uz ilgu laiku. Vienlaikus tiek krasi intensificēta muguras muskuļu asinsapgāde. Asins plūsmu iespējams paātrināt par 1000 reizēm, līdz ar to strauji aug asiņu piesātinājums ar skābekli, paātrinās vielmaiņa, izlīdzinās muskuļu tonuss. Parasti sākumā veicam 10–12 procedūru, ielaistos gadījumos vajadzīgi divi vibroterapijas kursi; ar to pietiek vienam diviem gadiem, pēc tam iesakām atkārtotu kursu, kaut vai piecus sešus seansus, lai uzturētu muguru formā. Mēs vienmēr arī mācām pacientiem, kā pareizi celt nesamo, kā noliekties vai pagriezties, lai nenodarītu mugurai pāri. Kad pareizās kustības ir apgūtas, tām jākļūst par ieradumu.»
Sāpes veicina
- ilgstoša atrašanās vienā pozā, kas rada muskuļiem nefizioloģisku statisku sasprindzinājumu (vadot mašīnu, sēžot pie datora, stāvot aiz letes u. c.);
- nepareiza stāja;
- neadekvāta fiziska aktivitāte – pārāk mazkustīgs dzīvesveids vai, tieši otrādi, muskuļu pārslogošana sportā, meža darbos, celtniecībā u. c.;
- neprasmīga smagumu celšana un pārvietošana, neveikla noliekšanās, pagriešanās u. c.;
- nepareizi, cilvēka fizioloģiskajām prasībām neatbilstoši iekārtota darba vide un konkrētā darba vieta.