Pk 30.10.2020.

Saeima pieņem 2012.gada valsts budžetu

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma 2012.gada valsts budžetu un to pavadošos 29 likumprojektus.

Nākamā gada budžetam un minētajiem likumprojektiem kopumā bija saņemti 230 priekšlikumi.

Saeima galvenokārt atbalstīja tos pašus priekšlikumus, kurus iepriekš akceptēja valdība. Netika atbalstīts neviens ne koalīcijas, ne opozīcijas priekšlikums, kas bija ar fiskālu ietekmi uz budžetu.

Salīdzinot ar pirmajā lasījumā atbalstīto budžeta projektu, otrajam lasījumam veikti vairāki tehniski precizējumi, bet no iesniegtajiem opozīcijas priekšlikumiem atbalstu guva tikai tie, kas sakrita ar koalīcijas viedokli.

Izskatot priekšlikumus, valdība un deputāti rada iespēju palielināt izdevumus atsevišķās pozīcijās par gandrīz 500 000 latu.

Nepalielinot plānotā valsts budžeta deficīta apmēru, deputāti nolēma, ka no 2012.gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz nozaru ministriju budžetiem tiek veiktas vairākas pārdales. 236 000 latu novirzīti Valsts zemes dienestam (VZD) kadastra datu precizēšanai attiecībā uz dzīvojamo māju palīgēkām, VZD rīcībā esošo pilnās tehniskās inventarizācijas datu digitalizācijai un zemesgrāmatu datu sinhronizācijai ar kadastra datiem.

Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumus par papildu finansējumu Satversmes tiesai publisko sēžu nodrošināšanai.

Deputāti nolēma 5000 latu piešķirt Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, kā arī 5000 latu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.

Politiķi nolēma 282 000 latu piešķirt Kultūras ministrijai, ņemot vērā, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, minēto summu pārdalot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu sagatavošanās darbus.

2012.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,516 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 4,641 miljards latu. Salīdzinājumā ar 2011.gada budžeta plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 255,1 miljonu latu un izdevumu samazinājums 113,5 miljonu latu apmērā.

Valdība apņēmusies, ka budžeta deficīts, pēc ESA metodoloģijas, nākamgad nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā prognozēti 3,262 miljardi latu, un izdevumi plānoti 3,253 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011.gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%, tajā skaitā izdevumu samazinājums 132,1 miljona latu apmērā paredzēts Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Par 38,9 miljoniem latu palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā desmit miljoni latu tiks novirzīti procentu izdevumiem, 11 miljoni latu - sociālajiem pabalstiem un 17,6 miljoni latu - subsīdijām un dotācijām.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,269 miljardu latu un 1,402 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada plānu ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.

Budžetā noteikts, ka pašvaldības nākamgad saņems 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu, bet valsts budžets - 20%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums būs 45 lati, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu - 70 lati mēnesī. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad paredzēts 210 694 805 latu apmērā, bet budžeta dotācija pašvaldībām likuma «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» normu izpildei paredzēts 15 491 371 lats.

2012.gada budžetā noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla var būt 6,2 miljardi latu, bet finanšu ministrs 2012.gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 124 130 168 latu apmērā. Valsts budžeta likuma sagatavošanā izmantota Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze 14,440 miljardu latu apmērā.

Lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība akceptējusi fiskālās konsolidācijas pasākumus 127 miljonu latu apmērā un vēlāk vēl papildu pasākumus 29,1 miljona latu apmērā, tādējādi kopējo iespējamo konsolidācijas apjomu plānojot 156,1 miljona latu apmērā. Konsolidācijas pasākumi gan vēl tiek saskaņoti ar aizdevējiem.

Pēc budžeta prognozēm - gada vidējā inflācija 2012.gadā būs 2,4%.

Pēc budžeta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) norādīja, ka šis budžets, kas kā pēdējais izstrādāts sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir mūsu valsts finanšu sistēmas «stabilizēšanas un izaugsmes» budžets.

Komisijas priekšsēdētājs skaidroja, ka bāzes izdevumu samazinājums nākamgad būs ļoti minimāls, un tas neskars ne pensijas, ne darba algas. Ieņēmumus plānots palielināt, pastiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un ierobežojot preču kontrabandu.

«Būtiski, ka tiks ieviesta reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, pilnveidota azartspēļu un izložu uzraudzība, ierobežota akcīzes preču ievešana, nemaksājot nodokli, dubultota banku nodeva, kā arī stiprināta mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu administrēšana,» klāstīja Reirs.

Pēc viņa teiktā, budžeta konsolidācijas pasākumi šogad praktiski neskars nodokļu jomu, tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minums tāpat kā šogad būs 45 lati un atvieglojums par apgādībā esošu personu 70 lati mēnesī.

Vairāki pasākumi budžeta konsolidācijas laikā vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Lai izskaustu aplokšņu algas, pastiprināta darba devēja atbildība un noteikti bargāki sodi par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu.

Paredzēts arī pastiprināt cigarešu un alkohola nelegālās aprites apkarošanu, nosakot, ka pierobežas iedzīvotāji, nemaksājot akcīzes nodokli, pašu patēriņam paredzētās cigaretes, alkoholu un citas akcīzes preces no trešajām valstīm varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā. Līdz šim, nemaksājot akcīzi, preces pāri robežai Latvijā varēja ievest reizi dienā.

Tāpat paredzēti pasākumi, lai novērstu mikrouzņēmumu nodokļa režīma ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu nomaksā. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss tiks zaudēts, ja uzņēmumam visu kalendāro gadu nebūs apgrozījuma. Gadījumos, kad mikrouzņēmums sniegs darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, kas pielīdzināmi personāla nomai, būs jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Attiecībā uz darba samaksu noteikts, ka visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem atalgojums saglabāsies līdzšinējā apmērā. Paredzēts, ka 2012.gadā valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem varēs izmaksāt atvaļinājuma pabalstu 25% apmērā no mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka nākamgad varēs premēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonas un darbiniekus.

Lai nodrošinātu nākamā gada budžeta fiskālo konsolidāciju, bankām dubultota finanšu stabilitātes nodeva. Likme paaugstināta no 0,036 uz 0,072%.

Pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamgad saņems 80% līdzšinējo 82% vietā, bet valsts budžets - 20% līdzšinējo 18% vietā.

Nākamā gada valsts budžeta likumā noteikts, ka maternitātes, kā arī paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Nākamgad vēl netiks sākta plānotā Ārstniecības riska fonda darbība, un paredzēts, ka atlīdzību par pacienta veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu sāks izmaksāt pēc 2013.gada 1.jūlija.

Saeima šodien atbalstīja finansējuma 80 000 latu apmērā piešķiršanu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sagatavošanai un rīkošanai. Tāpat Saeima atbalstīja 5000 latu liela finansējuma piešķiršanu gan Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un 3400 latu piešķiršanu Latvijas Politiski represēto biedrībai.

Ņemot vērā, ka Rīga 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Saeima Kultūras ministrijai piešķīra 282 000 latu lielu finansējumu šī nozīmīgā pasākuma sagatavošanas darbiem nākamajā gadā.

Papildu finansējumu gandrīz 34 000 latu apmērā Saeima šodien piešķīra Nacionālajam botāniskajam dārzam, nepilnu astoņu tūkstošu latu apmērā Satversmes tiesai un 236 000 latu Valsts zemes dienestam.